ir skaidrs, ka Patiesā Filozofija ir nevis tā, pie kuras nonāk gadiem dzīvojot mucā centrāltirgus zivju paviljonā
bet gan tā, pie kuras nonāk mili un nanosekundēs, kad visa cilvēka būtība ir sakoncentrēta vienā punktā
lai sasniegtu šādu radikālu stāvokli nav nepieciešams sevi speciāli slīcināt, mēģināt rast garīgas atklāsmes pirmsorgasma brīdī vai tamlīdzīgi

cilvēks atbrīvojas no visa liekā un koncentrējas visam būtiskajam , piemēram, mikrosekundi pēc tam, kad ir trāpījis sev ar āmuru pa pirkstiem
sāpju vēl, tāpat kā šajābrīdī nav arī nekā cita šajā pasaulē - lūk, var nelielu brītiņu nodoties filozofiskām pārdomām līdz momentam, kad nāksies pateikt nenovēršamo bļeaģ

vai arī es, teiksim, šorīt minūtes trīs mēli izbāzis centos trāpīt diegu adatas acī
brīdī, kad diegs ar adatu bija tuvu gaidītajai katarsei, bet krekls - kārotajai jaunajai pogai, man uznāca šķavas
lūk, brīdī, kad es sapratu, ka tūlīt es šķaudīšu, nenovēršami šķaudīšu un tas ir absolūti neizbēgami, es ieraudzīju atomu dejas kosmosā, saslēgtās galaktikas, likteņa vidējo pirkstu un visu pārējo!