foto vs video
Tā ir ļoti interesanta tēma - foto un video attīstība pēdējos gados. Kurš iekiko āsu un kurš smird laikam nav jāstāsta. Bet kur ir fiška?

Teiksim, videokameru industrijā ļoti loģiska būtu pāreja no VHS uz BETACAM vai kvalitatīvi līdzīgu formātu visiem pilsoņiem par saprātīgām cenām. Bet tas nenotika. A VHSu par nenormālām naudiņām saprātīgs cilvēks neiegādāsies.
Tikmēr fotoaparātu industrija izdarīja lēcienu uz digitālajiem aparātiem - pie tam viņiem ir viens kazuālajam jūzerim saprotams pluss, viņš spēj kvantitatīvi atšķirt labu aparātu no vēl labāka. T.i., pieci pikseļi ir krutāki par četriem, tas ir idiotam skaidrs.
Bet videokameras ir galīgi netopa lieta, viņas neviens nekur nereklamē, brīnums, ka viņas vēl vispār kāds ražo.

Pēc manām domām, video nepopularitātei cēlonis tomēr ir nevis tieši industrijas, hm, paralīze, bet gan "profesionālās pietuvināšanās" moments. Respektīvi, tas ko uzņem ar videokameru profesionālis un tas ko uzņem kazuālis, tās ir tik totāli antagonistiskas lietas! Lūk, nofilmējiet kaut ko, nezinu, nu, svinības kaut kādas. Pēc tam paskataties! Bilde trīc kā pēc nojāņota trīsdiennieka (a neprofesionāļa rokās kamera vienmēr trīcēs), gaisma nav tā, rakurss ir debīls un visi cilvēki izskatās vienkārši atbaidoši. Salīdzinot, jebkurš "Panorāmas" sižets, uzņemts ar betakamu izskatās pēc šedevra.
Tikmēr (digitālo) fotoamatieru bildes ne ar ko īpaši neatšķiras no profesionāļu radītā. Precīzāk, tikai paši profesionāļi viņas arī atšķir. Jebkurš kosjaks fotografējot piedod tikai jaunu rozīnīti. Neveiksmīgs leņķis, pārāk spilgta gaisma, etc - un mums ir reāls fotoārts!
Video cilvēkiem vienkārši ir pārstājis būt kaut kas interesants.