te vēl drusku par grupām, kuras redzēju un skatījos
ar vārdu drusku, sekojot dunduks piemēram, mēs sapratīsim terminu "ratnieku drusku"

day one

das sonntags legion - vispār man jau patika tas,kas viņiem ir maispeisā vai kur, tādā laba grupa, tikai negribējās jau ar pirmajām minūtēm sagruzīties, tāpēc iesildoties apskatīju kādas divas kompozīcijas. a to otrajā dienā pirmā spēlēja grupa s.i.l.s. (kādai elektronikai ir jābūt galvā, lai grupu nosauktu vārdā "sils", man nav izprotams - grupas nosaukums "striķis" toties ir megaahujennijs, es viņus gan nedzirdēju). iespējams, laba grupa,bet pēc tam gribas doties uzreiz uz engures ezeru noslīcināties, nevis kaut ko vēl.

satellites lv - ņemot vērā to, ka izvērst stundām garas diskusijas ar skaņiniekiem par savu pienākumu uzskatīja VISAS grupas, kas spēlēja uz lielā steidža (olivera komentārs: "tas ir "jumpravas" skaņotājs, mums ir pizģec!"), pie tam diskusijas bezmaz līmenī "kāpēc mums monitoros skan latvijas radio divi" - kaut ko objektīvu pateikt par satelītiem nevaru,jo viņi krita skaņotāja zenītartilērijas priekšā pirmie un dabūja lielāko porciju ugāra. aizkustinājuma asaras bira - pirmoreiz dzirdēju, kā jāņa žildes ģitāra skan perfekti tāpat kā mana "ēnu kabineta" laikos - ar pārgrieztu trebli, ļoti dūmakainām divām resnajām stīgām, un visu pārējo pohuj. atšķirība no mums ir tajā faktā, ka es tā ģitāru skaņoju apzināti, jo nespēlēju nevienu pilno akordu. lulz. siņķiki putrā. vienīgais,kas labi skanēja - bass, basa kombim šī bija laimīgā diena.

inokentijs mārpls - topa otrajā vietā aiz jumpravas skaņotāja (turpmāk atčotā - JS) bija mazā steidža stroboskops, pie kura ieslēgšanas cilvēki mēdza bēgt no pasākuma. tādēļ sirdi plosošais drammera "kliedziens "nahuj stroboskopu!" bija laikā un vietā. pārējais mārpls kā mārpls - dambis rokstāroja, skrips tēloja purva velnu, drammers sūtīja nahuj stroboskopu, līdzjūtēji taščījās.

lapko (somija) - četras reizes iegāju pie mazā steidža mēģināt klausīties grupu, kuras autobusā, kā informēja reklāmas aģentūra rasbainieks, esot ierīkota somu pirts, četras reizes izgāju ārā. viss pēc čārlija bukovska,pārfrāzējot: "es domāju, ka viņi kļūs labāki. taču viņi kļuva vēl sliktāki. viņi kļuva atbaidoši. uz viņu krūtīm kļuva redzamas spalvas. cilvēki nāk un skatās, kā gaismas apspīd šīs spalvas. cilvēki, kas to dara, pēc manām domām ir...", etc, etc

dzeltenie pastnieki - kā jau jūs visi to droši vien labi zināt, grupa uzstājās astoņdesmit cilvēku sastāvā ar sešdesmit instrumentiem un spēlēja visu albumu "alise" no sākuma līdz beigām. protams, gada notikums, taču ne tādā triumfālā ziņā. t.i.,maģiju no DzP neizmetīsi ne ar kādām pūlēm. tomēr nevar nepieminēt, ka viss šis veterānu bars ar 80-o gadu autentiskajiem sintezatoriem, kastītēm, sempleriem, sekvenceriem un ko tikai vēl nē (izskatījās, ka baušķenieks ir iztīrijis savu garāžu) iegājis kontaktā ar JS, kuram jau ar trīs purniem uz steidža bija anālas problēmas...a te pretī vēl IB, cilvēks, kas maigi izsakoties ir nedaudz, ē, ambiciozs, nedaudz, ē, perfekcionists un nedaudz, ē, saprot no saunda vairāk nekā visa labas dabas telšu pilsētiņa kopā ņemta.... rezultātā, lūk, kosmonavtovich postkoncerta asamblejā teica, ka, tādi mazi orgasmiņi visu laiku bija, bet es varētu pārfrāzēt un pateikt, ka bija kaut kāds liels orgasms, kas visu laiku tiek kaut kā aplauzts. lai arī viss viens. tēli un aktieri, kā arī vizuālie risinājumi - oh. omāru kadriļu redzēja tikai pirmā rinda. brīžos, kad grupas garīgais guru spalgi pāri mežiem un pļavām mikrofonā skaļi ieķērcās "galvu nost!" (acīmredzot, šo sentenci veltot diezgan konkrētam cilvēkam pie pults), kā piezīmēja kāds skatītājs, "nu tad beidzot ingusā ir ierunājusies viņa infernālā puse", kam nevar nepiekrist. un tad vēl tiesas sekretāres, mana mīla.

macka b - viņš TIEŠĀM ir milzīgs ragamufins. staigāja pa skatuvi kā tīģeris pa krātiņu un vairākās dziesmās izstāstīja, ka visas nelaimes pasaulē ceļas no tā, ka cilvēki nepietiekoši daudz pīpē zāli. da to mēs jau paši sen zinam!

hospitāļu iela - tur jau vairs daudz ko nav piebilst, meitenes dejoja, a es ar kājām uz ogri, tagad grupā ir angažēts taustiņnieks, kas pie instrumenta sēž un izskatās reāli kā ričards klaidermans. diemžēl, pateicoties JS jaunākajam brālim, par viņa tehniskajām un radošajām iespējām mēs tā arī neuzzinājām, siņķiks kā pazuda pirmajā dziesmā, tā ar galiem. labā ziņa ir tā, ka edgaram ir paveicies sacerot tādu mūziku, pie kuras nav dramaturģiska iemesla vēlreiz visiem par prieku iepist stroboskopu. bandas "kino" kavers "ti ņe sovremenna" (mana mīļākā coja dziesma) made my evening. ā, vo, kas vēl - es nākamajā dienā satiku čakstiņu, kura man teica, ka dziesma par pogu esot par viņu, nu, tas ar pogu esot bijis reāls atgadījums, kuru viņa reiz izstāstījusi kaut kādam viņas un EŠ kopējam paziņam, karoče, tā.

latvijas gāze - lieliska un teicama elektronika, lielisks un teicams imidžs, katrīna neiburga ar prikidu "labdien, klausītāji, šodien mēs parunāsim par disciplīnu". harizma, harizma! bet muzons vilka ļoti. es pēc tam andžonim teicu "uzreiz taču var just, ka mums abiem ir industriālās mūzikas ietekmes, vienalga, lai ko mēs tur darītu", indāns pamāja ar galvu un teica "kā arī punk!". prieks par viņu. viens no labākajiem končiem festā.

noslēdzot pirmo dienu, vēl gribu piebilst, ka uz etnosteidža vēl spēlēja krievu kolektīvs "otava yo" (dunduks uz viņiem bija), pēc viņa vārdiem bija kruta, man tā arī likās,taču neierakstījās nekādi konceptuālajā schedulē.viņi tuvākajās dienās spēlēs "ļeņingradā", don't miss it.

day two

standarT - kaut kas pilnīgi afigiteļnijs, es vēl ticu,ka mūsdienās pastāv cilvēki, kas klausās sisters of mercy, cassandra complex,deine lekeien un ko tik vēl ne, taču LAI TO VĒL SPĒLĒTU (pie tam klasiski visperversākajā interpretācijā, kad tiek uz apvemtā no pirmās lielās algas nopirktā korga hujārīti pāris akordi tekstu uz tava kapa likšu melnu rozi, tumšais eņģeli nāc fuck me sideways pavadībā), tātad hipsteru diskotēka aiz sviestmaižu būdas (laikam viņi tur slēpās no godīgo cilvēku acīm) izskatījās daudz daudz labāk! / izt: apm.2m

suņa stunda - dziedošie aktieri ir un paliek dziedošie aktieri vai nu raimonda paula līgosvētku zaļumballē vai arī atkarīgo mūzikas festā, tāpat visi vienojas vienā kopējā trešakā / izt: 3m 45s

baložu pilni pagalmi - sākumā visiespaidīgāk izskatījās skatītāju pirmā rinda četru cilvēku sastāvā - zvirgzdiņš, divas jaunas meitenes ar 80-o gadu pričenēm un polikarps. var apraudāties. pēc tam pie steidža piebrauca torņa brigāde, un viss kļuva kā vecajos labajos laikos. par polikarpu (kas nezin - leģendārās grupas "rūsa" leģendārais frontmens) runājot, viņš festivāla laikā pamanījās kaut kā savādi monetarizēties - tirgoja no kastes pakusušu saldējumu.nākamreiz, kad viņu sastapām, dzirdējām, kā viņš kolēģim saka "nu tad rīt es braukšu uz liepāju", tātad kruta monetarizējies, bet tas jau bija skaidrs pie baložiem. par pašiem BPP runājot - bija foršs koncerts, kā jau vienmēr.

PK-25 - ejot garām mazajam steidžam, kas konceptuāli atradās milzīgā šķūnī, dzirdējām no turienes tikpat konceptuālus un harmoniskus kviecienus. iet iekšā bija bail. paši vēl zem gandžas un tā...

zig zag - lasinskis lēkāja matiem plīvojot kā tāds cirka dambo, mazais zilonēns svešajā pasaulē. viņiem bija vislabākais saunds festivālā - man liekas, zigzagi vienmēr un visur atbrauc paši ar savu skaņu. jā, briesmīgi patika. jā, tautai ugārs bija. un viņi spēlē lieliskas dziesmas, un viss būtu brīnišķīgi, ja vien viņas tās bezjēdzīgi nestieptu garumā kā tādu puņķi, astoņreiz pēc kārtas griežot vaļā piedziedājumu,labi, ka vēl pantiņus ar "nananā" neesošā teksta vietā nesāk atkārtot. labdien, mēs esam grupa "klusie purvi" no alūksnes, mūsu repertuārā ir trīs dziesmas, taču mēs tās varam spēlēt bezgalīgi ilgi, un pusotru stundu garš šovs ar efektiem un gaismām jums ir nodrošināts! toties, kad dziļas nakts vidū ieraudzīju zvārojošos lasinski ar draudzeni pie rokas cirkulējam reel around the fountain režīmā, uzreiz sirds palika mierīga, un kļuva skaidrs, ka ar šo pasauli viss ir kārtībā.

voiceks voiska - enerģiski, kruta, pilnvērtīga programma, čornijs ar tuko kolēģi abi kā tādas jērikas bazūnes

the ukrainians - kā es gaidīju, kā es gaidīju. viens no cibiņiem esot ārdījies pie viņiem jau pa dienu, kad viņi kaut samēģināja spēlēt šķūnī. saundčeka laikā jau gāja vaļā dejas. a tad, kad sākās koncerts - pie skatuves gaāja vaļā pat ne īsti pogo, jo you can't pogo as fast as we can play, bet gan kaut kas līdzīgs valkīru dejām valpurģu naktī, tie, kam pietika spēka pēc divām karstām dienām, kviecieniem un voiskas vēl dejot - tiem laikam vispār izspēra ārā pēdējos drošinātājus. a mēs vienkārši sēdējām, un mums bija pilnīga svētlaime. nevar nepieminēt, ka ukraiņu valodā tika atskaņotas arī tādas vēl senajā kijevā pazīstamas ukraiņu tautasdziesmas kā "pretty vacant", "the queen is dead" un "anarchy in the uk". красна ваканцiя, tā teikt. oh,mamma.

PND - gāju skatīties uz kristapu krēsliņu grupas pnd sastāvā, tur īsāk sakot grupa spēlē ramones inspirētu hārdroku par sadzīviskām tēmām, krēsliņš arī spēlē hārdroku, tikai četrreiz ātrāk, ātri apnika un gājām pļāpāt, pīpēt un klausīties, kā kaut kur tālumā bungas sit iļģi, vēl redzējām vienu big band dziesmu, kas sonic youth'88 experimental jet set labadaba, čota galva jau bez viņiem tāpat dūca, tad vēl pēdējie uzstājās white tide, par kuriem neko sakarīgu nespēju pateikt, jo šādu ambient es neklausos un tur neorientējos, kad braucu projām, pie dabas krūts aka "lopu aplokā (c)" (telšu pilsētiņas specializētais centrs) produktīvi laiku aizvadījušais dīdžejs kazulis spēlēja diskotēku 80 aizmigušiem cilvēkiem, tas arī viss.

yaman!
rasta vibes!