Real Bittersweet Life
Veltījums tiem, kas tankā. Visi cibā, kas ir redzējuši šo filmu, atzīst to par viduvēju noir (izņēmums ir tikai ulvs, visu cieņu). Neviens nav saskatījis acīmredzamas lietas. Es neesmu totāls sinefīls, bet ļoti skaidri saskatu filmas fišku.


Pirmkārt, par ko ir filma? Par Kventinu Tarantino. Respektīvi, tā ir atbilde Tarantino "Kill Billam", kurā Kventins ir nolēmis pasmieties par aziātu b-mūvijiem un viņu stereotipiem. Tad, lūk, "Bitterweet Life" smejas par Kventina stereotipiem par aziātu b-mūvijiem. Faktiski šī filma viņu nenormāli izdrāž un atbild uz jautājumu "kāds varētu būt patiesais Kill Bill b-mūvijs Korejā". Jo filma taču ir pārfilmēts "killbills", vietām arī pokadrovo pārfilmēts...
Protams, visskaļākais un acīmredzamākais moments - roka, kas izlien no zemes, un galvenais varonis izkārpās no dubļiem. Režisors pret to attiecas ar fenomenālu ironiju - tas, Kventina filmā Uma T. izraušas laukā no pazemes un iet šturmēt pretinieku tālāk, patiesā b-mūvijā galv. varonis saņem jaunu porciju pizdjuļej. Starp citu, šim "zārka" momtentam ir veltīta arī finālepizode - atceraties, kad Tūrmane, atslēgusies zārkā, iedomās dauza koka trenažieri kalnā pie Māstera - pilnīgi tāds pats moments ir arī "Bitersvītā", tikai koka vietā varonis kaujas pats ar savu ēnu (tā laikam ir krossreference uz "Enter The Dragon"). Bet ne jau šīs lietas raksturo filmu.
Es ļoti smējos jau kopš krievu mafijas parādīšanās tautai, man atausa gaisma. Tas vispār ir filmas atslēgas moments. Tarantino uzskata, ka Āzijā visi pērk ieročus no veciem un padzīvojušiem jakudzām, kuru rokaspuišiem ir nelabs ieradums vest very funny dialogus ar galveno varoni. Dži Vūn Kims uzskata, ka eiropiešu filmās visi ieroči tiek tikai un vienīgi iepirkti no Krievu Mafijas, pie tam esmu absolūti pārliecināts, ka tam mafiozam, kurš arī lamājas krieviski, šāds akcents ir uztaisīts speciāli. Uz to momentu jau bija zajebisj. Mašīnas ietriekšana sienā - režisoram ir savs viedoklis arī par aģentu 007.
"Kill Bill" spēku sadalījums ir elegants - 300 asinssuņi staigā apkārt bez jebkāda ieroča, ja kas iedos pa purnu tāpat. "Bittersweet Life" nevienam sliktajam nav pistoles! Pistole šeit tiek asociēta ar Tarantīno Superkatanu (ieroča iegādāšanās un tālāknotiekošais vispār nogāž no kātiem - "kurš ātrāk izvilks katanu", "kurš ātrāk saliks Stečkinu"); vēl vairāk, režisors arī pasaka visu ko domā par tematu "Tūrmane un katana", respektīvi, no sava ieroča galvenais varonis šauj ārkārtīgi tizli, taču viņam vienmēr sanāk. Nu, Tūrmane, jei bogu!
Ļoti uzskatāms moments ir tas, ka kādam nozūmētajam ir obligāti jāiekrīt baseinā.
Dži Vūn Kims, protams, nedod mājienus ar pakavu, ka ir pārfilmējis killbillu pēc sava prāta un saprašanas. Precīzāk izsakoties, viņam notikumi risinās strogo posļedovateļno (tāpēc, ka b-mūvijos nav nekādas mētāšanās laikā kā Tarantino filmā), taču noskaņa ir pilnīgi adekvāta, un vēl adekvātāka ir mūzika fighting scēnu laikā - šeit par ironiju jānoņem cepure!
Visu sāli vēl var izjust "Bittersweet Life" dialogos - ārprātīgi bezjēdzīgos (ja jūs vēl tur nevarat saskatīt ņirgāšanos par "Kill Bill" tad esat nevis tankā, bet atomzemūdenē), viņi pat "Sin City" ieliek par pusotru kilometru.
Epizodes, kurās Dži Vūn Kims izsmejas par Kventina filmu var skaitīt, skaitīt un vēlreiz skaitīt.