Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2010-03-04 14:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
mani šorīt ieinteresēja, a pēc kādiem principiem tiek rakstītas bērnu grāmatas
ko tur var pieļaut un ko nevar

lūk, spilgts piemērs astrīdas lindgrēnes karlsons
tagad šķiet ļoti nežēlīga grāmata
a bērnībā, kad vēl ne īsti atšķir ļaunu no laba, nu un bērni vispār ir nežēlīgi - samoje to

vai ari, teiksim, ko nedrīkst pieļaut rakstot bērnu grāmatu?
nu par seksu nevar, sīči to elementāri nesaprot
ko vēl?
paņem tolkīna gredzenu pavēlnieku - tā ir tīra bērnu grāmata (kas patīk pieaugušajiem, nu bet vējš vītolos ta arī patīk), tajā nav neviena tāda, hm, dramatiska pavērsiena, kuru bērns nesaprastu, a no orkiem skaidrs, ka kaifs

taču tas, kā ir uzrakstīta alise - es to česna labāk sapratu septiņu gadu vecumā, nekā tagad trīismit divos


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]komentators
2010-03-04 15:53 (saite)
man alise patika, kad lasīju viņu 8-10 gadu vecumā. Nebrīnījos ne par raudošo/dziedošo bruņurupuci, ne trako cepurnieku, ne marta zaķi un ne citām lietām. Man vienkārši patika stāsts, tas bija interesants, dažāds un ar intrigu (vai Alisei nocirtīs galvu vai ne), varētu izlasīt vēlreiz.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2010-03-04 16:11 (saite)
man līdzīgi, es arī ne par ko nebrīnījos
tagad, kad lasu jau pieaugušo grāmatas, rodas jautājumi par darba dramaturģiju

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?