Turpinot par bojiem
Pēc "Ol'boy" ir noskatīts arī "Hellboy". Acīmredzot, notiek gatavošanās "Escape From Butcher's (Bitchers?!) Boy". Par filmu. "Hellboy". Tik pozitīvu lādiņu no filmām sen nebiju guvis. Ja salīdzina ar "X-Men" (kas tāpat bija diezgan ok), tad Elleszellis saliek šamējo vienos vārtos - galvenā atšķirība slēpjas tur, ka "X-Men" ir pēc komiksa motīviem taisīta filma, kamēr "Hellboy" ir bezmaz vai tīri nofilmēts komikss. Kamē "X-Men" cenšas izstāstīt patiesību par grūto mutantu dzīvi starp cilvēkiem, "Hellboy" jau pirmajās desmit minūtēs piedāvā: fašistus, FIB aģentus, cilvēku-amfībiju, Grigoriju Rasputinu, Hitlera Galveno Slepkavu, dēmonus un, protams, arī pašu Elleszelli.

Runājot par pēdējo - viņš ir vienkārši lielisks. Pirmkārt, mūžīgi cigāra galu kūpinošais stārs izdod satriecošu skaitu ahc/m (sauksim to par action hero cites per minute). Ar laiku jau sāc ar nepacietību gaidīt, kad Hellboy atvērs muti jaunai pērlei. Kas ir raksturīgi komiksiem - tā viņš runā ar visiem, savu iecerēto meiteni ieskaitot. Arī sižets izskatās tā, it kā viņu būtu rakstījis komiksu autors. Kaut kur ap vidu viņš (autors) naturāli aizmirst, ka Hellboju valdība slēpj no pārējās tautas aiz deviņām atslēgām, tāpēc Hellbojs mierīgi pīpē "parkā uz soliņa", pie reizes nosperot ar savu asti (!) six-packu ar aliņiem. Pēc tam, kad viņš ar savu trofeju ierodas ciemos pie meitenes, es sapratu, ka skatīšos šo filmu vismaz vēl divreiz. Vai arī tas bija tad, kad viņš sāka sev frēzēt ragus? Vai arī tad, kad " - kā tev rokā varēja gadīties trīs implantētas olas? - ļauj atcerēties. bija moments, kad man pāri pārbrauca vilciens..."

Diemžēl uz ellespuikas fona pārējie varoņi izskatās mazliet pastulbi, it sevišķi liriskais cilvēks - amfībija. Ja par Rasputinu vēl neko nevarētu aizvainojošu teikt, tad Hitlera  Galvenais Slepkava  izskatās pēc Dārta Veidera krustojuma ar Wolverine (gan šausmīgi smieklīgās bruņās) un kaut ko vēl. Kinologu žargonā, šķiet, to apzīmē ar terminu "mopsis". Taču tā jau būtu pārāk liela piekasīšanās. Vienīgā lieta, kur "Hellboy" patiešām zaudē "iks-cilvēkiem" - pats action. Pēc kāda laika sajūta rodas kā agrīnajās filmās ar Čou Juņ Fatu; ka nevis Hellbojs traumē pretiniekus, bet gan to dara operators ar kameru. Nu nav tur sulīgu sitienu pa purnu dēmonam, nu nav!

Citādā ziņā - ja kaut mazliet aizķer komiksu estētika, tad pilnīgs musthave!