Turpinot par bojiem
Pēc "Ol'boy" ir noskatīts arī "Hellboy". Acīmredzot, notiek gatavošanās
"Escape From Butcher's (Bitchers?!) Boy".
Par filmu. "Hellboy". Tik pozitīvu lādiņu no filmām sen nebiju guvis.
Ja salīdzina ar "X-Men" (kas tāpat bija diezgan ok), tad Elleszellis
saliek šamējo vienos vārtos - galvenā atšķirība slēpjas tur, ka "X-Men"
ir pēc komiksa motīviem taisīta filma, kamēr "Hellboy" ir bezmaz vai
tīri nofilmēts komikss. Kamē "X-Men" cenšas izstāstīt patiesību par
grūto mutantu dzīvi starp cilvēkiem, "Hellboy" jau pirmajās desmit
minūtēs piedāvā: fašistus, FIB aģentus, cilvēku-amfībiju, Grigoriju
Rasputinu, Hitlera Galveno Slepkavu, dēmonus un, protams, arī pašu
Elleszelli.
Runājot par pēdējo - viņš ir vienkārši lielisks. Pirmkārt, mūžīgi
cigāra galu kūpinošais stārs izdod satriecošu skaitu ahc/m (sauksim to
par action hero cites per minute). Ar laiku jau sāc ar nepacietību
gaidīt, kad Hellboy atvērs muti jaunai pērlei. Kas ir raksturīgi
komiksiem - tā viņš runā ar visiem, savu iecerēto meiteni ieskaitot.
Arī sižets izskatās tā, it kā viņu būtu rakstījis komiksu autors. Kaut
kur ap vidu viņš (autors) naturāli aizmirst, ka Hellboju valdība slēpj
no pārējās tautas aiz deviņām atslēgām, tāpēc Hellbojs mierīgi pīpē
"parkā uz soliņa", pie reizes nosperot ar savu asti (!) six-packu ar
aliņiem. Pēc tam, kad viņš ar savu trofeju ierodas ciemos pie meitenes,
es sapratu, ka skatīšos šo filmu vismaz vēl divreiz. Vai arī tas bija
tad, kad viņš sāka sev frēzēt ragus? Vai arī tad, kad " - kā tev
rokā varēja gadīties trīs implantētas olas? - ļauj atcerēties. bija
moments, kad man pāri pārbrauca vilciens..."
Diemžēl uz ellespuikas fona pārējie varoņi izskatās mazliet pastulbi,
it sevišķi liriskais cilvēks - amfībija. Ja par Rasputinu vēl neko
nevarētu aizvainojošu teikt, tad Hitlera Galvenais Slepkava
izskatās pēc Dārta Veidera krustojuma ar Wolverine (gan šausmīgi
smieklīgās bruņās) un kaut ko vēl. Kinologu žargonā, šķiet, to apzīmē
ar terminu "mopsis". Taču tā jau būtu pārāk liela piekasīšanās. Vienīgā
lieta, kur "Hellboy" patiešām zaudē "iks-cilvēkiem" - pats action. Pēc
kāda laika sajūta rodas kā agrīnajās filmās ar Čou Juņ Fatu; ka nevis
Hellbojs traumē pretiniekus, bet gan to dara operators ar kameru. Nu
nav tur sulīgu sitienu pa purnu dēmonam, nu nav!
Citādā ziņā - ja kaut mazliet aizķer komiksu estētika, tad pilnīgs musthave!