mamuts
- Uz kurieni vēl tagad?!, pussešos no rīta modinātājpulksteņa tarkšķēšanas apstulbinātā Līne atvēra acis un paskatījās pa kreisi. Blakusaļģēs stāvēja pilnā nozieguma uniformā satērpies Līnis - dzeltena beisbola cepurīte, divas paciņas ar cigaretēm, koks ar aizdomīgu auklu.
- Mēs taču sarunājām?!, pazemīgā balsī ierunājās Līnis un pamāja uz to Līņu ģimenes kolektīvās iedzīves daļu, kas skaitījās kā priekšnams. Tur cieši saspiedušies kopā astes kustināja sirmūsainais Sams, divi jaunie brāļi Vimbas, kā arī ar svītrkoda tetovējumu uz muguras greznojies Elektriskais Zutis, kas nekaunīgi skatījās uz pasauli caur akvamarīna krāsā tonētajām saulesbrillēm.
- Māt, neapbižo, ierunājās Sams. Mēs šodien uz Mamutiem, sezona ir sākusies. Apsolam morāli nesabrukt un atpūsties dabā.
- Tfu, nospļāvās Līne, iesaiņojot kāpurmaizes folijā. Kaut jūs jupis parautu ar visu savu gumijas submarīni...

Gumijas submarīne "Alfrēds Piektais" jau gaidīja aiz durvīm visu rītausmas kvintetu, lai sāktu ceļu uz morālās atpūtas vietu. Miglas acs ar savām skropstām liegi skāra meldrus. Pirmie saules stari meta gaismas skrejceļus pāri ūdens virsmai. Spāres iemēģināja savus spēkus sprintā. Lielā Skrejupe bija atmodusies. Cauri ūdensrožu lapām izspraucās no hokeja nūjas un binokļa izgatavots periskops.
- Nu, ir?!
Mamuts sēdēja laivā svinīgs, skumjš un norūpējies. Viņš skatījās uz metālisku priekšmetu savā rokā un ik pa laikam nopūtās.
- Pārvietošanās objekta iegrime četrdesmit centimetri, ar kalkulatoru reķināja viens no brāļiem Vimbām, - tātad aptuveni simtdesmit kilogramus smags eksemplārs. Koordinācija seši no desmit.
- Sākt iebarošanu!, pieceļoties no alus kastes nokomandēja Sams ar viltīgu dzirkstelīti acīs aplūkojot ar sarkanu mārkeri pasvītrotās vietas no ikgadējā izdevuma "Mamuta lietas, ieradumi un vājības".

Mamuts neticēja savām acīm. Metra attālumā no laivas uzpeldēja avīzes lapa, kurā bija ieķērušies trīs glīti vizuļi. Vēl pēc metra - žurnāls "Karstā vasara" ar nepārprotamu attēlu uz vāka. Vēl nedaudz tālāk pēkšņi uzradās boja ar piesietu mobilo telefonu. Pagājušā gada, bet tomēr. Mamuta peldamobjekts it kā negribot uzsāka kustību pa maršrutu, metāliskais objekts rokā aizmirsās, bundža ar sliekām palika uz laivas malas.

Nekas neliecināja par to, ka brīdī, kad Mamuts pastiepsies pār bortu, lai satvertu žurnāla "Karstā vasara" stūri, pasaulē varētu notikt arhitektoniska rakstura izmaiņas - taču tās notika! Pēkšņi pasaule kļuva daudz straujāka - acu priekšā pazibēja gan boja, gan submarīne "Alfrēds Piektais", gan Elektriskais Zutis ar elektroniskiem svariem un bloknotu, gan rīta spāres un vienmēr gaišzilās Dziļmeža debesis. Kad horizonts atgriezās, šķita, ka tas viss ir noticis tālu sen, kādā citā dzīvē.

- ...simts desmit kilogrami, stāstīja vakarā Līnis savai laulātajai, aizrautīgi kustinot žaunas akvavizora priekšā. Prāvs eksemplārs!
Līne grozīja uz iesma uzdurtās sliekas un samērā labvēlīgi šķielēja uz veco. Morāli tomēr taču nesabruka!