citizen erased
Svarīgais kultūras notikums "Dzejas dienas Dziļmežā" aptuveni divdesmit minūšu laikā pārtapa dzīves prozas vakarā kroga "Auns un negods" dzīlēs, un par to neviens nebrīnījās. Citizen Erased stāvēja ar megafonu publikas priekšā pilnībā gatavībā organizēt revolucionārās literatūras kustību. Pirmajās rindās knosījās trīs Susuri ar moleskīniem ķepiņās, Stirniņa ar kļavu lapu vainagu galvā, kā arī estēts Bebrs, kas mēģināja saprast dzīves tumšākos noslēpumus.
- Pa vienam, pa vienam!, sauca Citizen, sakārtojot lakatiņu. Katram tiks dots vārds! Lūdzu, kas pirmais uz priekšlasījumiem?

Nedaudz sakautrējies un ar vienu aci caur monokli šķielēdams uz Susuriem publikas priekšā pēkšņi parādījās smalkā kostīmā uzcirties Āzis. Āzis izvilka no kabatas lapiņu, nopūtās un piecirtis nagu pie grīdas sāka strauji deklamēt:
"Vai līst lietus vai snieg sniegi
Vai zem ļipas klaiņo sals
Dod mums cerības un prieku
Aleksandrs Bibergals."

Atskanēja šaušalīgas ovācijas. Zvēri kā negudri pielēca kājās un sāka sparīgi aplaudēt. Kāds pat apgāza kausu ar medalu. Āzis nokrekšķinājās un turpināja.
"Šodien pļavas arēnā
Pārkāpšu es tabu
Platmalnieces bikšturos
Korsetē un žabo!"

Šķita, ka troksnis nonesīs no zemeslodes gan konferansjē, gan oratoru, gan pašu traktieri "Auns un negods". Stirniņa uzmauca savu vainagu Āzim uz viena raga. Kurmis pat centās uzmest triumfatoru gaisā, tomēr gravitācijas spēks un Āža svars pretojās vispārējai sajūsmai. Citizen Erased pasūtīja pie bāra letes kārtējos 50 gramus tekilas.