Svarīgais kultūras notikums "Dzejas dienas Dziļmežā" aptuveni divdesmit minūšu laikā pārtapa dzīves prozas vakarā kroga "Auns un negods" dzīlēs, un par to neviens nebrīnījās. Citizen Erased stāvēja ar megafonu publikas priekšā pilnībā gatavībā organizēt revolucionārās literatūras kustību. Pirmajās rindās knosījās trīs Susuri ar moleskīniem ķepiņās, Stirniņa ar kļavu lapu vainagu galvā, kā arī estēts Bebrs, kas mēģināja saprast dzīves tumšākos noslēpumus.
- Pa vienam, pa vienam!, sauca Citizen, sakārtojot lakatiņu. Katram tiks dots vārds! Lūdzu, kas pirmais uz priekšlasījumiem?

Nedaudz sakautrējies un ar vienu aci caur monokli šķielēdams uz Susuriem publikas priekšā pēkšņi parādījās smalkā kostīmā uzcirties Āzis. Āzis izvilka no kabatas lapiņu, nopūtās un piecirtis nagu pie grīdas sāka strauji deklamēt:
"Vai līst lietus vai snieg sniegi
Vai zem ļipas klaiņo sals
Dod mums cerības un prieku
Aleksandrs Bibergals."

Atskanēja šaušalīgas ovācijas. Zvēri kā negudri pielēca kājās un sāka sparīgi aplaudēt. Kāds pat apgāza kausu ar medalu. Āzis nokrekšķinājās un turpināja.
"Šodien pļavas arēnā
Pārkāpšu es tabu
Platmalnieces bikšturos
Korsetē un žabo!"

Šķita, ka troksnis nonesīs no zemeslodes gan konferansjē, gan oratoru, gan pašu traktieri "Auns un negods". Stirniņa uzmauca savu vainagu Āzim uz viena raga. Kurmis pat centās uzmest triumfatoru gaisā, tomēr gravitācijas spēks un Āža svars pretojās vispārējai sajūsmai. Citizen Erased pasūtīja pie bāra letes kārtējos 50 gramus tekilas.

Vēsts par to, ka Nord precēsies ar ārzemnieku aplidoja Dziļmežu ar taifūna enerģiju. Pat puskurlais Zalktis, kuru dzīvē interesēja tikai Keno izloze un eksistenciālais teleseriāls "Tagad iesim pagulēt", bija satraucies tādā mērā, ka aizklīda līdz bufetei pēc jaunākajām baumām. Un tur jau tās arī bija: Āpsis nervozi pieslējies uz pakaļķepām aizrautīgi kaut ko čukstēja ausī Stirniņai. Pēdējā mirkšķināja acis neticamā ātrumā un ik pa brīdi nogrozīja savu pārgudro galvu. Līgavainim bija jāierodas vakarā, tādēļ pie Nord mājiņas visi tuvāko koku zari un citas stratēģiskās pozīcijas tika aizņemtas jau priekšlaicīgi.
Pagalmā iebrauca dzeltens sporta kombains ar numuriem "GRAVACOOL-001" No pavērtā loga sparīgi ducināja pēdējais dīdžeja Stigaskinga veikums - pāļu dzinēja mikss ar gateri. Atvērās durvis un ar lēnīgām kustībām no tā izlīda Krokodils. Saules zaķēnus visapkārt meta viņa nevainojami motoreļļā ieziestā veloķēde ap kaklu, kā arī "Rolex" platīna termometrs padusē. Krokodils bija perfekts.
- Va vellos, no gravas vispirms izlidoja izsmēķis, bet pēc tam izlīda arī pati Vilka galva. - Viņš taču ir...frants.
- Frants, frants!, kaut kur pa kreisi atskanēja Zalkša šņākšana. Teleseriālā "Tagad iesim pagulēt" šādus personāžus nerādīja.
No namiņa iznāca Nord ķiršsārtā kleitā un uzlika roku Krokodilam uz pleca.
- Virziens: Venēcija!, nokomandēja Nord. Virziens: dubultais espresso un īsta pasta ar gaileņu mērci!
- Smalki gondoljēro ar saksaula airiem, atplauka smaidā Krokodils. - Viņi vēl dzied dziesmas....
- San Marko bazilika!, izčukstēja Nord, Akadēmijas galerija!. Dārgais, mums taču būs bērni?
- Būs, būs, attrauca Krokodils, viņiem tur pat ir veselas divas nometnes pie jūras, es pats redzēju...
Abi iekāpa sporta komabainā.
"Adrijas karaliene, Adrijas karaliene" - atplūda melodija no atvērtā loga.

Bagdarama sēdēja policijas iecirkņa vestibilā un ar apskaidrotu skatienu vērās likumsargu iekārtotajā alā. Uz galda stāvēja rakstāmmašīna, kurai bija izlūzusi puse taustiņu. Pie sienas karājās Dziļmeža karogs - sakrustotas bises, divgalvains ūpis un traktora zobrats uz zaļi dzeltena fona. Smaržoja pēc bērzlapēm un tintes.
Vecākais Jenots atrotīja piedurknes un sāka diktēt.
- Protokols numur septiņdesmit viens bē. Nesankcionētas rituālas darbības pie Pārmiega paugura. Nesankcionētas taču?, viņš pārjautāja otrajam Jenotam.
- Protams, ka nesankcionētas. Pie mums neviens jau neko nesankcionē, jaunākais Jenots izdarīja atzīmi protokolā.
- Bodībudisma sludināšana. Vilks ar Lāci staigā apkārt pauguram noskūtām galvām. Kaut kas krimināls, nopūtās vecākais.
- To, ka Vilks kārtības sargiem uzrēca "om mane padme hrrrrrum!", reģistrēt?, pārjautāja jaunākais.
- Nereģistrē. To mēs kaut kā paši...
- Lācis apgalvo, ka esot gaismas stars...tā, kur te...lūk, gaismas stars tumšās okeāna dzīlēs, jaunākais Jenots turpināja drukāt. Benzīna varavīksne peļķē. Četrsimt divdesmit luksu.
Bagdarama ar apskaidrotu skatienu vērās godarakstos pie sienas. Iecirkņa stūrī stāvēja izcīnītais meža policijas kauss vindsērfingā.

te aptauja tāda sozioloģiskā


( +++ )

simts gadus nav būts dzimtajā iļģuciemā
jāpaņem ritenis un jāaizbrauc
kas tur notiek? kā kinoteātris ilga? kā restorāns sonāte? kas jauns grīvenē? dzegužkalnā vēl dzer un slepkavo? skolu pārkrāsojuši?

CIK LABI, KA IR RITENIS

oh noes

ja jau reiz aizbraucu uz iļģuciemu, tad uz spilvi un āgenskalnu arī vajadzēja aizbraukāties
viskrutākais tomēr ir grīvas masīvs
perspektīvā varētu izskatīties pēc tāda turku vai pakistāniešu kvartāliņa, simpātiski bezgala
vispsihodēliskā ir kosmiskā stenlija kubrika aptieka pretī ilgai

es nevaru, es nevaru :)))
tur diskusija galvenais

divas interesantas ziņas

1.Spīlbergs ar Tomu Henku salasījuši 200 miljonus teleseriālam no desmit sērijām, kompānija HBO, protams, afigennie rekordi tiek uzstādīti, galīgi no ķēdes norāvušies

2.Esmu beidzot atradis internetos lietotāju, kuram ir tie nozudušie "jumpravas" ieraksti, kurus es gadus desmit meklēju un nevaru atrast, tur geņiaļņika daudz, daudz
lūk, mans bērnības superhīts "es neesmu varonis" (yy.lv), dizkača teksts kā dzert dot

vēl no jumpravas winrarīgajiem skaņdarbiem

"kareivis", jumprava plays jauns mēness ar olimpisko iestarpinājumu
"var - nevar", jumprava plays NSRD, publika tupī