Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2009-02-23 11:10:00

ierosinu tēmu, ko šodien cibā apspriest:
kāpēc jums nepatīk kanibālisms?

jums ir estētiski aizspriedumi?
ētiski?
reliģiski?
kādi?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

sirdna
2009-02-23 11:17 (saite)

1.Cilvēki ēd visādus sūdus, kurus no gaļas lopiem jātur pa gabalu. Nav veselīgi.

2.Lai pagatavotu cilvēku, tas ir jānogalina, bet par to pienākas sods. Priekš kam to vajag?

3.Pirms nogalināšanas cilvēki mēdz pretoties un radīt liekas problēmas.

4.Ir pavārgrāmatas, kā pagatavot dajebko, bet par cilvēkiem nav. Priekš kam riskēt ar pārtikas produktu, par kuru nav zināms, kā to gatavot? Zaudēts laiks, nauda un nervi.

5.Sers Terijs Prečets māca, ka nav brīv ēst maltīti, kura ar tevi sarunājas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	martcore 2009-02-23 11:20 (saite)
	nu ne jau tev jānogalina pasties, cik apkārt visādi kari notiek svaigi cepta 20-gadīga amerikāņu seržanta kāja ar nosvilinātām spalvām (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2009-02-23 11:21 (saite)
	pretčets arī stāstīja, ka pērtiķis var būt bibliotekārs (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sirdna 2009-02-23 11:24 (saite)
	Tas nebija parasts pērtiķis, bet gan bibliotekārs, pārvērsts par pērtiķi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	sirdna 2009-02-23 11:26 (saite)
	skat. 6.punktu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2009-02-23 11:27 (saite)
	nu bet tu taču personiski nenogalini, tāpat kā nenogalini makdonaldā apēstās šniceles donoru es taga ko ar ar izcirtējiem un miesniekiem vairs tikai sarunājos? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

sirdna
2009-02-23 11:37 (saite)

Distance.

Cūka, kas nogalināta kaut kur Aizjūras Kalnapisānos, ir kaut kas tāls un nezināms, attiecīgi emocionāli neitrāls. Cūka, kura ir atvilkta uz biroju, piesieta pie mana krēsla un nošauta ar zenītložmetēju, ir kaut kas tuvs un vispār šokējošs.

Cilvēks ir tuvāka padarīšana, jo viņam ir man līdzīgāka ķermeņa forma un viņs sarunājas (sarunājās, nabadziņš...). Attiecīgi, viņa nokaušana rada manī lielāku emocionālu rezonansi (kreņķis, stress un tā tālāk) arī tad, ja tas noticis Aizjūras Kalnapisānos, un, atkārtojoties, kam man to vajag?

No otras puses, nekad neesmu nonācis situācijā, kad ir bijusi iespēja ēst cilvēku gaļu, zinot, ka tā ir cilvēku gaļa (kas zina, kas pa šiem gadiem nav apēsts nezinot...) Teorētiski jau daudz ko var pārdomāt, prakse reizēm pārsteidz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2009-02-23 11:42 (saite)
	cilvēki, kas izaudzējuši cūku Aizjūras Kalnapisānos, viņu mierīgi nokauj un apēd nu jā, tuvs bija dzīvnieks, katru dienu gāji pie viņa ar ēdienu un "minna, kā tu jūties" (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sirdna 2009-02-23 11:48 (saite)
	Kaut cūku un kaut cilvēku ir dažādas lietas pieminētās emocionālās distances dēļ. Par Minnu saukt arī nevajag šī paša iemesla dēļ. Mani mācīja, ka kaujamam lopam navajag cilvēka vārdu likt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	up 2009-02-23 11:55 (saite)
	exactly - es arii esmu eedusi radu miileeto un audzeeto cuukji vaardaa Kazimirs. jaatziist, ka pret cauraudziiti manaa shkjiivii es izjutu iistu cienju un miilestiibu un mani Kazimira vaarda piesaukshana pie galda nemaz nemulsinaaja (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

sirdna
2009-02-23 11:23 (saite)

6. Identifikācijas problēmas. Ja cūkai pārgriež rīkli, asinis pa labi, iekšas pa kreisi, svilina, cērt gabalos - skats nav estētisks, tomēr var no tā distancēties. Ja to pašu dara ar cilvēku, tad ir grūtāk, jo reptīļa smadzenes brēc, ka to dara ar kaut ko, kas ir līdzīgs tev, tobiš, ar tevi. Nav patīkami sajust pat iedomātu sevis sakapāšanu gabalos un samalšanu kotletēs. Tas var galīgi sabojāt vielmaiņu un priekšstatu par sevi.

Varbūt ķirurgiem būtu vieglāk, viņi ir vairāk raduši pie cilvēku graizīšanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2009-02-23 11:26 (saite)
	kādu tad tur priekšstatu? ka ir tie paši gaļa, kauli, asinis, fileja? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

sirdna
2009-02-23 11:31 (saite)

Atklājumi par savu ķermeni šokē, teikšu kā ir.

Reiz mani izmeklēja urologs, aptaustīja, saproties, prostatu no aizmugures. Es pat nebiju iedomājies, ka tā var izdarīt. Visu dienu jutos, it kā man apakšā būtu milzu caurums, pa kuru visa mana iekšiene var izgāzties laukā.

Apzināties, ka esmu pilns ar asiņojošiem kauliem, ka mana muguriņa tiks saskaldīta karbonādēs, ka es jau jūtu miesnieka cirvi starp savu piekto un ceturto muguras skriemeli - brrr, labāk ne.

Cilvēka gaļa radītu manī pārāk daudz nepatīkamu iztēles ainu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2009-02-23 11:35 (saite)
	tas taču ir nereāls pizģec kaut kāds iztēloties sevi par ēterisku enģeli (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sirdna 2009-02-23 11:40 (saite)
	par eņģeli ne (lai gan daži no mums, iespējams, tā arī domā), bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu priekšstati par sevi nesakrīt ar realitāti. Kaut vai aiz tā iemesla, ka tā ir lieka galvas pārslogošana. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

parafraaze
2009-02-23 21:15 (saite)

mans uzticamais un respektablais padomdevējs, šīmēneša "Leģendas" žurnāls, ceturtajam punktam nepiekrīt & trešajā lappusē dod padomu 24gadīga vardarbīgā nāvē miruša vīrieša pagatavošanai: "gaļa jāsagriež plānās sloksnītēs, jāapslaka ar mirrēm un mazliet alvejas, bet pēc tam uz vairākām dienām jāiemērc vīnā. Visbeidzot gaļas šķēles jāpakar ļoti sausā, ēnainā vietā."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: