ar šo svinīgi paziņoju, ka jums beidzot ir iestājies pilnīgs martcore
es kā lāsteku un apdauzīto tālo fāru dievs apsolos būt saudzīgs pret tiem, kas jauki uzvedas
veikt martcore pielūgsmi un izpelnīties labvēlību 31-as dienas garumā var veicot dažādus upurēšanas rituālus, tātad:

merlot upurē ķiršu tortīti (man)
makmerfijs upurē zirgu un laidni pret trīs bandiniekiem un iniciatīvu (dēmoniem)
rasbainieks upurē kompostā dubļonku ar kapuci un divas Pratčeta grāmatas
mako martcorščinas pirmajā nedēļā ir atbrīvots no upurēšanas, ibo dzers konjaku
capslock par upuri kopējā lietā sniedz savu kompāniju sestdienas sālsburgerā

pārējie paši domājiet, neesat jau nekādi te mazie bērni. upuru pieteikšana notiek rakstiskā formā, aizpildot blanku ŽĻ-E-77702-ГОСТ-666-NGупурис/упуритис-03

teksts ir šāds: "Es, [niks uzniks], esot pie skaidra prāta un pilnīgas bezapziņas, ar šo piesaku savu upuri augstāko padomu inkarnācijai - martcorem no 01.03.07 līdz 31.03.07 formā [ierakstīt upura formu], lūdzu pieņemt un neburkšķēt. Om mane padme hum".

tikmēr pie augstāko padomu institūcijas "martcore" var griezties ar jebkuriem jautājumiem. viņš visu zin un uz visu spēs atbildēt, tas notiek vienreiz četros gados, kad tiek veikts mentāls kontakts ar Ktulhu un dažiem sniega cilvēkiem Aknīstes purvos.
fear my wraith!

Un pasakat vēl, ka sūdīga filma! Da nē, lieliska, ieturēta dzelžainās tradīcijās, pateicoties kurām darbība notiek ciematā ar nosaukumu Rockwell Falls (tādā tiek uzņemti 70% pastorālie mistiski horrorālie trilleri, bet plāksnīte ar pilsētas nosaukumu nemainās, lai ietaupītu budžetu) un vēl tur ir arī Vājprātīgais Ārsts, kas praktizē Lobotomiju!!! Nu, kā to var nemīlēt? Jutos atmests padsmit gadus atpakaļ Dzirnavu ielas videosalonā, tieši pirms Emanuēlas-5 ar turzu ceptu saulespuķu sēkliņu kabatā un jaukā maniaku sabiedrībā. Četri saspensi un divas sterliņu sasmārciņas, kā arī milzīgs pluss par Ciemata Svētku Kulmināciju un to, ka žanrs ir dzīvs, tikai bija uzvedies kā okeāna varāns!

Noskatījos arī savu visu laiku mīļāko īsfilmu (13 min.) - tas ir fenomenāls antikapitālisma manifests. Diemžēl nekur tā arī nespēju atrast brazīlieša Furtado pilnmetrāžas filmas (kas ir iznākušas arī angliski): Fxp/Agressor nevarat palūkoties savos sakrālajos avotos:

Houve Uma Vez Dois Veroes (2002, eng: Two Summers)
O Homem Que Copiava (2003, eng: The man Who Copied)

bet vispār būtu labi, ja varētu no viņa atrast jebko, īsfilmas ieskaitot.

protams, algas dienā nepārnākt mājās tā, ka kaimiņi tikai var minēt, vai pie mums ir atnācis bruņurupucītis vai tā čūskiņa atrāpojusi, nav īsti vīrieša cienīgi, taču man ir attaisnojums: ja šodien pārrastos mājās pa sinusoīdu, tad rītdien aizietu uz darbu kā uz aparteīdu, kur nāktos uzturēt tonusu organismā ar 40 grādiem pēc rihterskalas, ne mazāk, bet man sestdien vēl vispār būs jāskatās rasbainieka godīgajās acīs.
tā, ka riju lielu šampinjonu burku.

bet vispār jau es kādos 95% gadījumu ārprātīgi neciešu vecus cilvēkus, pat nevis cilvēkus pašus, bet jebkuru seniluma izpausmi, kaut kādu notrulināto cīņu ar domām par nāvi un beigās triumfālo samierināšanos - bļeģ, ar nāvi vispār vajag samierināties jau bērnībā. bērniem šis jautājums ir dziļi pie kājas, kādēļ lai tas mainītos vēlāk.

es neciešu visus šos sešdesmit gadus sirmos jociņus, kad ir pieklājīgi jāmāj ar galvu, jo mums taču ir mācīts, ka vecāki cilvēki ir jāciena - kāda huja pēc man viņi ir jāciena, ko es esmu viņiem parādā. jebkura vecuma, reliģijas vai politisko uzskatu pārstāvis var būt gan kruts čuvaks, gan pimpis.

taču es mīlu jaunību, tikai un vienīgi jaunību.

un ja es kādreiz zaudēšu savu ugāru un sajutīšos kaut uz sekundi palaidis savas smadzenes un jūtas pašplūsmes cirkulācijā - tajā sociālajā areālā, kur būs mani krietni jau padzīvojušie vienaudži, tad es trīs nedēļu laikā nodzeršos, kamēr pakritīšu zem trolejbusa. bet vismaz sevi es pagaidām ne reizi neesmu nodevis. zajebisj tas viss ir. vot.

nopirku četrus plombīrus vafeļglāzītē
limonādi "limonādi"
kafiju, cukuru un pienu. tagad to visu lietoju.

tas vēl būtu tā

mani sāka vilkt pie kaut kādiem nesaprotamiem augļiem, lai arī stāvoklī neesmu
gribējās nopirkt mandarīnus, kaut arī pēc zsv sev nosolījos nekad vairs
pat ananāsu savajadzējās. lai arī viņš man riebjas. taču smuks bija.
nē, naudu man nevar dot rokās.
lai aizmirstos, nopirku ātri trīs cigarešu paciņas un iznesu sevi uz rokām no veikala ārā.