Bruņotie spēki Durbē, iespējams, pazaudē munīciju
naturāli vēderkrampji

militāristi, sadevušies rokās, izveidojuši ķēdi un pārmeklējuši teritoriju.

man sieviņa teica, ka šodien esot arodbiedrību streiks. protests pret nabadzību valstī.
strādnieki apturēs metro, apkalpojošais personāls - "Starbucks"
anesteziologi vēl kaut ko apturēs.
vot man nez kāpēc ir radies iespaids, ka streiko tie, kuriem streikot vispār nav nekāda pamata. es, piemēram, nestreikoju, nah.

ja kaut ko pizģīt, tad makdonaldu. vot to gan vajag nah no latvijas ārā.
lai cilvēki nepierod strādāt par 50 latiem.

( ņikujasebe )

es klausos savu Band Of Spine projektu un...
bļin, kad tu viens taisi mūziku un pēc pusotra gada klausies, kad tu kaut kā esi pārsteigts par sevi, nesaproti kā un kāpēc tu esi to taisījis un tas nemūžam nevar notikt grupā, kolektīvā.
es nesaprotu, kāpēc tieši šīs harmonijas, taču mani tās valdzina TAGAD, tās ir burvīgas, tas viss ir kā joy division ieraksti, es pats mirstu nost pie šīs mūzikas un to es nevaru pateikt par nevienu grupu, kurā esmu spēlējis
man ir sajūta, ka to nevienam vairs nedrīkst rādīt, bet tač uznāks, zinu
es esmu taščījies no sevis sarakstītās mūzikas,
bet šitais iet pāri visam. es zinu to ziemu, kad es pīpēju pāris paciņas cigarešu vakarā, viss sāka satumst ap pieciem un es jau zināju to melodiju par to pat nedomājot. vienkārši ņēmu un uzspiedu uz klaviatūras butus u, e, o, es visu zināju. un pats process man bija pie pakaļas.
man bija sajūta, ka tagad es varu atļauties visu, visu ko uz zemeslodes.

nu, tipa, es dzīvoju namā, kas saucas "rakstnieku māja", vismaz vietējā žargonā. tas dod zināmas privilēģijas. piemēram, nesen bija kosjaks ar elektrību, kurš uz namu pārvaldi pēc idejas neattiecās, lūk, tad atnāca no turienes elektriķis, visu sataisīja un aizgāja kaut kur lāpīties. slikti viņam bija, a palīdzēt nevarēju.

barčikā pirmoreiz mūžā redzēju abus kopā - kublinski&stabulnieku. vīri iedzer, paklusē domīgi. dzer bezmazvai karstvīnu. vot tā reizēm paskatās viens uz otru reizi stundā. (man vismaz tāds iesaids radās).

gadās arī tā, ka es uz cilvēku paskatos vienreiz piecos gados. meitenes zin.

vai var ticēt gamez.lv? lūk, es padarbojos ar Moment Of Silence, kas pēc Geimmāstera viedokļa ir turpat vai AAA taitls. Iespaidi:

- desmitgades ujobočnākais petfaindings. izbesīs ikvienu cilvēku uz zemeslodes, izņemot, nu, jā.
- galvenais varonis - idiots
- puzles? to nav!
- NPC: to visu ir darījis cilvēks, kurš gribējis uztaisīt spēli par konspirācijām bez minimālākās nojēgas par grāmatām un Deus Ex. īsāk sakot, smējos, kamēr apnika un izinstalēju nah. kretīni un debīliķi.
- tava darbība? neizprotama, ja neskaita nepārtrauktos centienus ievilkt kaimiņa sievu gultā ar peidžera palīdzību.

Salīdzinot ar "Still Life" šitais atrodas kaut kāda tārpa līmenī. gamemaster, pieraksti: mana atzīme geimam ir 3.8, tur vienā vietā bija forša mūzika.

un tikmēr - "Fable", kurā es iemīlējos no pirmā acs uzmetiena.
man sieva teica - kā Morrouvinds, tur mūzika tāda pati. Tiešām, baigi līdzīga, ja kas.
Nav kā Morrovinds. Daudz (es sākumā pat neaptvēru cik daudz) savādāk nekā Morrouvinds.
Un brīnišķīga, brīnišķīga.