chaj
Kādā novembra vakarā Čaj sēdēja uz celma, pīpēja un sprieda ar Vilku par reliģiskām tēmām.
- Lūk, kāpēc jums ir jāķer Zaķi?, jautāja Chaj. - Jūs viņus taču tāpat noķert nevarat.
- Tā nav taisnība, Vilks pavirpināja rokās čiekuru, - Redzi, sensenos laikos reiz vilku bars ķēra zaķu baru, zaķi iespruka gravā, bet tad zaķi pārlēca pāri strautam, un sāka rādīt uz vilkiem ar pirkstiem. Taču pēkšņi strauta ūdeņi pašķīrās, un divas garaušus mēs noķērām kā likts!
- Zili brīnumi, grozīja galvu Chaj.
- Ha! Tu pat iedomāties nevari. Pats galvenais Vilks pat kokā prata uzkāpt!, vēstīja Vilks
- Kāpēc?, apmulsa Chaj
- Mīlestības vārdā!
Un Vilks izvilka no kabatas grāmatu ar minēto nosaukumu.