degeneralis
Reiz Degeneralis skarbi vīlies zviedru mietpilsoniskajā dzīvesveidā, nolēma bohēmu ieviest Dziļmežā. Paņēmis grozu ar vīna pudelēm un sērkociņkastīti ar apdullinošu zāli, viņš piektdienas vakarā ieradās pārtijā pie matemātiķa Mežakuiļa.
- Lai slava Bakham! Lai vīns plūst straumēm! Kamēr jauni mēs! Dža pār visiem!, sludināja Degeneralis.
- Muahahahahaha, rēca zvēri. - Bohēma? Tu neesi redzējis bohēmu! Nāc, mēs tev parādīsim purvu!, cits citu pārkliedza zvēri. - Narkotiski izgarojumi! Indīgas sēnes! Čūsku horizontālā stāvoklī savu mūžu neesam redzējuši, vakars vai rīts - rāpo pa zemi!
Purva pamalē locījās cilvēku stāvi - kam galvā lakatiņš, kam rokā tutenis.
- Redzi?, turpināja bļaut zvēri, - Atkarīgie! Devianti! Šitādā transā sešas stundas no vietas!