torch
Reiz Torch izlasīja Adama Smita grāmatu par to, kā jātaisa serious business, un nolēma Dziļmeža apstākļos, izolēts no sabiedrības iekrāt pamatkapitālu.
Iespraudis bērzā tapu un palicis apakšā trīslitru burku, sestdienas rītā viņš gaidīja paģirainos klientus. Pirmais parādījās Vilks, kas nelāgi zvārojās un bija pazaudējis vienu gumijas zābaku.
- Svaigas bērzu sulas! Tieši no bērza!, līksmi aicināja savu pirmo klientu Torch.
- Slogans tev sūdīgs, nospļāvās Vilks. - Lūk, "Bērzu sulas, importēts no Tulas", par to es vēl padomātu.
Vilks aizsteberēja tālāk, bet Torch iegrima pārdomās. Nākamais pie apvāršņa uzradās vietējās inteliģences pārstāvis Ezis. Viņš ilgi skatījās uz jauno šopinga centru un kaut ko pie sevis prātoja.
- Svaigas bēr..., uzsāka Torch.
- Klau!, pēkšņi ierunājās Ezis, - a tev bērzam dizainu nevajag? Mēs baigi labas strīpas bērziem taisam un lēti!
Torch jau atvēzējās ar Adama Smita grāmatu, kad pēkšņi garām nozibēja Lapsa ar visu aifonu uz ausīm. Ātri uzkārusi zarā banneri "Pagarini sev asti par astoņiem centimetriem un ausis - par diviem!", viņa nozuda kaut kur krūmos.