The Fountain (2006, Darens Aronofskis)

Piecus gadus ildzis talantīga režisora Aranovska projekts žanrā "metafiziskais kino", pēc kura jautājumu paliek vai nu ļoti daudz, vai nu neviens. Sižets, kurā viens varonis mirst, bet otrs dauza galvu pret sienu, nespēdams neko izdarīt, paši saprotat, neko īpaši līksmu mums nesola. Un tad vēl neskaitāmie milzu tuvplāni, varoņi divas trešdaļas scenārija teksta pat neizrunā - viņi to IZDVEŠ vai IZČUKST. Un šeit nav nekā tāda, ko varētu nosaukt par patosu, jo emociju gamma te ir vienkārši pārpasaulīgā līmenī -  Izijas milzīgo acu tuvplāns, palēlināti krītoša sniegs fons, vārdi "Tom...es mirstu...nepamet mani", ieskanas kaut kāda sirdī ieduroša mūzika - un viss, skatītājam jau ir paralizētas kājas un rokas. Kāds te vairs patoss.

No sākuma vēl gribas kaut kā orientēties ezotērisko simbolu lērumā un mēģināt pieķert režisoru sarežģītā pasaules uzbūves struktūras skaidrojumā, taču vēlāk vienkārši atmet ar roku un skaties uz kosmosu, kas ietilpināts parastā stikla sfērā.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / spēcīgi / afigkino