pārdomas radās
o, un vēl viena fiška par to, ko es kādreiz jau rakstīju - ka ārzemju autoru, zinātnieku, politiķu, kinorežisoru vārdi latviešu tekstā ir obligāti jātranskribē latviski (iespējamu pārpratumu vai neatpazīstamības dēļ jāliek iekavās arī oriģināli, bet nu tā arī figņa tomēr), kamēr, piemēram, kinofilmu nosaukumi ir jāatstāj angliski (jo latviski tos tulko tā, ka pizģec un neviens nesaprot), bet latviski tulkotie literāro darbu nosaukumi ir, protams, jāatstāj latviski (jo tos pārsvarā pārtulko normāli). latviski netulkotie literārie darbi latviešu tekstā arī ir jāraksta oriģinālvalodā. tas ir nevis "kā mani mācīja", tas ir "pēc manām domām", un es šo savu viedokli vienmēr spēšu pamatot.

bet vot kāda interesanta lieta. krievi, piemēram raksta literāra darba nosaukumu šādi: эссе Эдварда Тафти «Стиль мышления и „Пауэр пойнт“» mani šeit piedur tieši šāds datorprogrammas nosaukuma izmantojums, kāda mūsu valodā nav. krievi programmu Power Point sauc par "„Пауэр пойнт“. latvieši šādā situācijā atstāj šobrīd oriģinālnosaukumu, tātad nosaukums te būtu "Domāšanas veids* un Power Point" . Tomēr, nu, tupa izklausās. Protams, vēl tupāks būtu mūsu ļoti nealternatīvi attīstīto valodnieku kaut kāds akupunktūriskais piedāvājums "Domāšanas veids un Spēka Punkts", kas pie mums viss arī turpināsies tuvākajā nākotnē, esam jau ceļā.

a kā būt un kā rakstīt šādu virsrakstu? atstāt angļu oriģinālu?  atstāt kaut ko tipa "Domāšanas  veids un programma  Power Point" ar italiku glābjot pasākumu? vot.

*jo krievu "Стиль" vai angļu "Style" te nebūt nenozīmē mūsu dolčegabanas stilu