vēl es mēģinu saprast, kāpēc es mūždien samīlos skaistās un gudrās meitenēs, pie tam skaistas un gudras viņas ir vienlaicīgi, a pēc tam taču vispār vēl skaistākas un gudrākas paliek

vot, teiksim, samīlētos durā. ne pārāk smukā, nu tādā viduvējā, bet durā, kas manī ar atplēstu muti klausītos un zupu vārītu, un, ja kaut kādus pretvalstiskus plānus perinātu, tad es jau iepriekšējā dienā visu zinātu
atkristu 150 problēmas uzreiz

a tā, samīlies smukā un gudrā meitenē, un tad nu paliec kaut kāds aizdomīgs un greizsirdīgs, pašam sajēgas - nulle, un taču vēl kaut kā maize jāpelna.