Tehniski latviešu valodā ir divas nenoteiksmes (-t un -ties), bet tās uz -ma un -da nemapojas.

Supīns... man bija jāprasa gūglei, kas tas tāds par zvēru. Ok, uzzināju, ka tas veids, kā vecāki radinieki un kaimiņi bērnībā runāja, -t nenoteiksmei un dažām divdabju formām vēl i galā piekabinoti arī esot supīna atliekas latviešu valodā. Bet, lai to saprastu, laikam jābūt ar Rūjēnieši dialekta piejaukumu augušami, tā kā tas tev nepalīdzēs.

Pēc bērnības izjūtas - teikt(i) šajā funkcijā var lietot. Sacīt(i) nevar.

(Tikai neprasi paskaidrot, kas tā ir par funkciju.)

(Reply to this) (Thread)

oho. es pats nemaz nebiju vēl sameklējis supīna paliekas latviešu valodā. iet un ieti, teikt un teikti. Lieliski mapojas.

-ma = es eju teikt
-da = es gribu teikti

(Tikai otrādi sanāk, -ma būtu jābūt supīnam un -da nenoteiksmei)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēl labāk mapojas šāds variants -da 'man gribās teikti' 'man patīkās dejoti'
hmm. vai arī varbūt tomēr otrādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Otrādi.

Man patīk dejot.
Es eju teikti.

Pēc 'gribās' var būt abi, mazliet atšķiras nozīme.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā varētu definēt nozīmes atšķirību? ar ko tas supīns īsti atškirtos pēc nozīmes? kaut kas tāds mazliet noteiktāks? mazliet ar virzienu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikmēr domāju, kamēr aizmirsu ierakstīt - jo pagrūti tādu intuitīvo sarunvalodas principu gramatikas likumos nodefinēt, neesmu filologs.
Nevis 'ir ar virzienu', bet 'tāda darbība, kas var tikt izmantota virziena norādei'.

Priekšmetīgāks darbības vārds? Darbība vs process? Neatkarīgāk no darītāja pastāvošs? Eksternālāks? Nevis kaut kas, kas tiek darīts, bet darbība, kas vienkārši eksistē ārpusē. Tuvākais literārajā valodā ir '-šana' lietvārdi. Teiksim 'es mācēju danci vesti' ir līdzīgāks 'es māku dejošanu' nevis 'es māku dejot'.

(Reply to this) (Parent)