Interesants rakstiņš, par to, kā mainās bērnu grāmatiņas, ieviešot tajās politkorektumu. Tomu un Džeriju taču arī cenzē, izgriežot kadrus ar indiāņiem, nēģeriem etc. Nolāpīts, drīz Skroderdienas Silmačos cenzēs, izdzēšot Ābramu un Joski.
Novecojusus materialus cilveki vnk parstaj lietot. Piemeram, ir pulka izrazu, ko vairs neiestude, jo materials nav relevants; macibu gramatas iztiek bez jezus un dieva varda u.t.t. vai ir jagriez viss vecmodigais no veciem darbiem ara - nezinu (domaju, ka nav ko puleties, kam bus relevanti - lietos, kam ne - metis papirgroza), bet padiskutet par to, kas ir un kas varbut vel nav novecojis, gan var un pat vajag..
Nu, ciktāl runa par bērnu grāmatām, ikdienā jau diezgan daudzi, cik saprotu, ne tikai es, lieto +/-100 gadus vecus darbus: Dūlitls, Vinnijs Pūks, Vējš vītolos, Kiplings, Stīvensons, Hobits galu galā.