Man domāt, stresa nav. Tas kā pavārgrāmatā, kur tev izstāsta, ka jākausē lūk šitentas siers, gaļai jābūt vei kastrēta gaiļa (!!!!) krūtiņai, ij vīnam jābūt no konkrētās ražas.

Bet ar parasto vistu, parasto sieru un monastirku viss sanāk tikpat garšīgi. Da kādas tur mūsu nodzertajām garšas kārpiņām nianses...

Siers — ka tik labi kūst, a vīns ja nav gana sauss (un tu to jūti!) — tak piešauj tējkaroti etiķa!

Un JA tu to jūti, bija domāts, protams.

Tur receptē citrona sula figurē - gan jau ka tas būs gana.
Nekad neesmu sapratis, kāpēc skābs vīns nozīmē sauss vīns. Ir salds - garšīgs - un skābs - negaršīgs.

Yp, citrons arī var līdzēt.

Un šito sauso vīnu šarmu es toč arī neesmu sapratis. Bet gan jau ka nianse ir tajā, ka jūzeri šamo bauda kā až mākslu, kamēr mums, plebejiem, vīns tomēr primāri ir šmiga ko ielietot prasības pret šmigu ir divas. Un otrā ir — štob lai garšīga :)