Izlasīju
racoon viedokli par autiņiem. Nu man ar kas sakāms.
Pirkt mašīnu, rēķinoties, ka taisies ar to nosisties - tas ir stulbums. Nekāds bleķis tevi neglābs no Grand Cherokee, kas ar "rubul astoņdesmit" dēļ nedrošām šeibēm sametīsies no pretējās joslas tev purnā.
Es esmu no tiem "dudinātājiem" - un lepojos ar to. Savā desmit gadus ilgajā braucēja stāžā esmu vienu reizi naktī ieskrējis sunī (precīzāk - viņš manī, pār ielu skriedams). Kad paskatos uz pazīstamajiem "plēsējiem" paliek iespaids, ka tie sit savas mašīnas vidēji reizi divos gados katrs( kā minimums). Nu, kur jums jāskrien? Pats parasti braucu ar 55-60, tur kur 50 atļautais, 70-80, kur visi skrien (Daugavgrīvene) un 100-110 tur kur 100 atļautais. Un man ļoti nepatīk apsēsties mašīnā, kura nesas ar 160-180. Lai cik labs būtu ceļš.
p.s. Un vispār - izrādās, ka no 29.maija man nav tiesības pie stūres sēsties - tiesībām sroks beidzies :)))p.p.s. Starp citu vēl viens arguments - jo mīkstāki bleķi un mīkstāks auto, jo mazāk trieciena spēka sanāk braucējiem - bleķīši absorbē. Protams situācijās, kad tev motors apstājas krūškurvī, tas ir mazs mierinājums. Bet tādas situācijas parasti ir divu "plēsēju" satikšanās rezultāts.
Un par to garantiju arī pārāk nesaceries - ir dzirdēts ka uz to kas var nodilt (piem. amortizatori), dīleris garantiju atsaka - jo tā detaļa ir paredzēta lai tā darbotos un tad ir normāli ka tā kautkad vairs nedarbojas. Ja es pirktu jaunu vāģi, tad es dīlerim prasītu vai viņi praktizē šādu uzmetiena veidu - nedot garantiju kautkādiem mezgliem/detaļām. Izteikšu minējumu, ka varbūt tā ir vietējo alkatība un juridiski to var atrisināt diezgan vienkārši.