Tātad, kā tas viss notikās.
Sestdienas vakarā sāka pūst vējš. Kā jau tas pieņemts šādos laika apstākļos, es apstaigāju apkārtni, pētot, kā uzvedas upe. Nekas - ūdens tikai drusku pacēlies. Drošības labad tika sameklēti gumijas zābaki.
Bet tad pazuda elektrība, kā novērojām - visam ciemam. Logi melni, un tikai kaut kur pa automašīnai rūc.
putnelis un
kazjamaksis aizmigās, es vēl turpināju pētīt apkārtni. Ap četriem no rīta aizsnaudos. Sešos zvana mana māmiņa -
karlisons, kura mitinās Lielupes pretējā krastā - ūdens ceļoties.
Apģērbos, uzvilku gumijniekus - jā, kaimiņu sētā jau ūdens. Izbraucu mašīnu ārpusē, augstākā vietā pie autobusa pieturas.
Ūdens lēnām cēlās, piepildot sētu. Ap deviņiem pamodināju Putneli un sapakojām mantas, ko paņemt līdz, ja nāktos evakuēties, pacēlām no grīdas visu, ko nevajadzētu samērcēt ūdenī. Domājām, vai braukt kur sausumā, pametot māju likteņa varā? Izdomājām, ka startēsim , kad ūdens būs istabās. Tiesa, radās šaubas, vai tiksim ārā no Buļļusalas - jo pie attīrīšanas iekārtām ir tikpat zems ceļš - tātad tur bija ūdens.
Aizgāju un atradu šķūnī (kur ūdens bija līdz pautiem , atvainojiet manu tiešumu) piepūšamo gumijas laivu, piepūtu un piesēju pie ārdurvīm.
Ap 11.00 ūdens sasniedza mājas pamatus, un turpināja celties. Stāvējām pie loga un skatījāmies, kā uz mājas sienas svārstās ūdens līmenis.Sasniedzis vienu ķieģeli virs pamatu līnijas, tas apstājās. Un tad lēēēnāām sāka atkāpties. Ufff.
Līdz līmenim, kad ūdens skalotos istabās, pietrūka 10-15 cm.
Tagad sētā vēl ir ūdens zemākajās vietās. Lai tiktu uz mašīnu, vajag gumijniekus. Jāgaida, līdz iesūksies zemē vai sasals.
Dažas bildes:Ūdens pie mājas pamatiem.
Dažas vietas sētā vēl sausas.
Skats no loga.
Skats uz autobusa pieturu.
Gumijas laiva pie ārdurvīm, lai tiktu ārā no sētas.
Ūdens atkāpjas.
Sēta pēc ūdens aiziešanas.
Peldbaseins pagalmā.
Video (gabaliņi pa 4-6 Mb)Nāk ūdens.Skats pa guļamistabas loguSkats uz dienvidu pusi.Putni pie barotavasRietumu puse.Ziemeļu puse.Pēc vētras.