es pats personīgs ([info]maigs) rakstīja,
@ 2005-03-28 18:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:number one - acoustic sampler - kings of convenience - toxic

Prātojot par to, cik silti es eju pa Latvijas ielām un cik salīdzinoši vēsi es gāju pa Marokas ielām, prātā nāk smaidības mazajiem bērniem, par kuriem es smaidu. Un veciem cilvēkiem un mūždien aizņemtajiem snobiem, dīvaiņiem un parasteņiem.
Un cik salīdzinoši grūti nācās uzsmaidīt gandrīz katram pretimnācējam, kurš mētājās ar franču un angļu valodas pamatfrāžu zināšanām,dažiem komplimentiem, uzaicinājumiem. Un ar katru runāt nemaz nebija iespējams.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]x_f
2005-03-28 18:58 (saite)
Meh..
Pie mums tā tik bieži nesmaida. Tev laikam uz ielas neko daudz nesaprot. :) Es zinu, man arī tā ir gadījies.
Bet žēl. Smaids neko nemaksā. Tos var un vajag dāļāt, bet še tev! Nesapratīs. Labākajā gadījumā nepievērsīs uzmanību. Bet var arī apstāties un sākt pētīt savas drēbes, ja padomās, ka smaidi, piemēram, par kādu nosmērējumu. :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]maigs
2005-03-28 19:38 (saite)
Ar tām dažārm reizēm, kad Tev atsmaida atpakaļ un vēl atskatās reizē, man pietiek lai smaidītu tālāk :)
Un reizēs kad kāds sauc: "Skaties, skaties - viņa man uzsmaidīja!" es sāku smieties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?