magda ([info]magda) rakstīja,
@ 2004-12-15 20:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Apelsīns koda sasprēgājušajās lūpās.
Mammas vārītais sautējums bija tieši reizē.
Šokolādes konfektes - biju nolēmusi neēst, bet nebija enerģijas. Mīļotās Soho un Roks tik kārdinošas spožajos papīrīšos.
Pašceptas piparkūkas uzjundīja mīļāko nodarbošanos. Būtu man cepeškrāsns, katru dienu kolēģi ēstu manis ceptos pēperkokus.

Tagad lūpas sāp. Tik sausas. Tik sasprēgājušas. Tik, tik, tik. Toties liekas, ka ir agrs rīts. Un viss ir kā senāk. Tāds miers, tāds miers iekšā. Ko man gribas? Kaut ko stabilu. Kaut ko, kas nešūpojas.

Tagad izprotu 4 naktis pēc kārtas redzētos kuģus sapņos. Un jūras. Tagad izprotu. Bija jāpaiet nedēļai. Kāpēc es mokos?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krasais
2004-12-15 23:33 (saite)
melanholija. jau kādu laiku tevī ir novērojama jauka melanholija. tāda sāpīga, bet patīkama. vismaz man.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]magda
2004-12-16 16:55 (saite)
Melanholija - melnā žults. Žults kas iekšā. Var būt ne tik ļoti žultaina. Esmu mainījusies. Man bail. Kliedzu pēc palīdzības. Kliedzu tā, ka balss jau zaudēta. Bet negribu, lai man palīdz. Pati varētu, bet negribu. Ha - jo bail.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?