Apelsīns koda sasprēgājušajās lūpās.
Mammas vārītais sautējums bija tieši reizē.
Šokolādes konfektes - biju nolēmusi neēst, bet nebija enerģijas. Mīļotās Soho un Roks tik kārdinošas spožajos papīrīšos.
Pašceptas piparkūkas uzjundīja mīļāko nodarbošanos. Būtu man cepeškrāsns, katru dienu kolēģi ēstu manis ceptos pēperkokus.
Tagad lūpas sāp. Tik sausas. Tik sasprēgājušas. Tik, tik, tik. Toties liekas, ka ir agrs rīts. Un viss ir kā senāk. Tāds miers, tāds miers iekšā. Ko man gribas? Kaut ko stabilu. Kaut ko, kas nešūpojas.
Tagad izprotu 4 naktis pēc kārtas redzētos kuģus sapņos. Un jūras. Tagad izprotu. Bija jāpaiet nedēļai. Kāpēc es mokos?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: