Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, December 15th, 2004
| Time |
Event |
| 11:00a |
Ko tie cilvēki tik sarežģīti? Nu tik sarežģīti. Bet tik interesanti. Tā kā labirinti. Tu maldies. Maldies. Un meklē ieeju, izeju, zaļās oāzes un tuksnešus, jūras. Eh, interesanti. Un tad tu pārguris atslīgsti pret labirinta sienu un saproti.
Es saprotu, ka tik drīz ārā netikt. Jo ir tādi acu māņi. Jutekļu māņi. Liekas, ka līdzenums, patiesībā - dziļa grava. Liekas, ka jūra, patiesībā - zaļa pļava. Liekas pa kreisi, patiesībā - taisni.
Kad acis pieradīs, tad varbūt. Bet tik īsā laikā jau acis vēl pa savējam uz visu skatās. | | 11:12a |
Kopš vakardienas septiņiem vakarā nekas nav ēsts. Bet vēl aizvien negribas. Pa nakti gribējās. Bet tad nebija laika. Laikam. A tagad. Nemaz negribās sevī iekšā kaut ko. Ir tik labi. Tik labi. Tikai ūdens skalojas pa caurulēm.
Šodien jāatceras izņemt. Izņemt to, kas lieks. Kas nav mans. Un tad veselu nedēļu brīva. Un tad paskatīšos uz sevi. Kā nu būs, putniņ. Kā bus. | | 1:53p |
Hali,
Vecie laiki atgriežas. Apsveicu. | | 8:01p |
Apelsīns koda sasprēgājušajās lūpās.
Mammas vārītais sautējums bija tieši reizē.
Šokolādes konfektes - biju nolēmusi neēst, bet nebija enerģijas. Mīļotās Soho un Roks tik kārdinošas spožajos papīrīšos.
Pašceptas piparkūkas uzjundīja mīļāko nodarbošanos. Būtu man cepeškrāsns, katru dienu kolēģi ēstu manis ceptos pēperkokus.
Tagad lūpas sāp. Tik sausas. Tik sasprēgājušas. Tik, tik, tik. Toties liekas, ka ir agrs rīts. Un viss ir kā senāk. Tāds miers, tāds miers iekšā. Ko man gribas? Kaut ko stabilu. Kaut ko, kas nešūpojas.
Tagad izprotu 4 naktis pēc kārtas redzētos kuģus sapņos. Un jūras. Tagad izprotu. Bija jāpaiet nedēļai. Kāpēc es mokos? |
|