[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 18 friends' journal entries.
| Saturday, August 22nd, 2026 | ||
|
punkts |
10:26p | Labākais šodienas citāts - vējam pohuj, un mums arī pohuj. |
|
punkts |
10:08p | Zupas katls vēl nebija pilnībā atdzisis, tāpēc, liekot to ledusskapī, lai nesaplīst stikls, apakšā paliku artura šniclera sapņu noveli. |
|
punkts |
6:40p | Šodien like noķērām piecus kilogramus foreļu pie ķeguma hes. |
|
dienasgramata |
6:10p | No reklāmām internetā: “Hästens gulta atvērs tev acis” “Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē” |
|
putnupr |
3:02p | Jau likās, ka vilibaldis kazene netaisās ieaugt, bet tomēr ieauga. Vakar ieraudzīju, ka ir jauns asns. |
|
putnupr |
3:00p | Ja vējš kokiem noraus lapas jau tagad, tad nebūs rudens lapu |
|
teja |
10:14a | jā, jums pietrūks āra tualetes smaržas |
|
teja |
10:09a | izrādās, vismelnākā lieta pasaulē ir zivs. viņu nevar redzēt, pat paņemot rokā https://www.si.edu/newsdesk/releases/sc |
| Wednesday, August 19th, 2026 | ||
|
dienasgramata |
5:11p | no noklausītas sarunas aptiekā: "Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag." |
|
dienasgramata |
12:38a | no sarunas ar ChatGPT: (es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt) - Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt? - Es nezināju. 😄 Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju |
| Tuesday, August 18th, 2026 | ||
|
teja |
9:19p | pēdējā rītā ap plkt.6, kad es gāju modināt vientuļnieku būdiņas, pāri ceļam nenormāli ātri sprīžoja melns dieva sunītis (pūkainas kāpurs) un viņš bija tik nenormāli melns, salīdzinot ar visu pārējo, kas bija ainavā, ka bija redzams jau no 10m attāluma, kas nav baigi raksturīgi kāpuriem, un izskatījās gandrīz kā portāls uz citu dimensiju. |
| Monday, August 17th, 2026 | ||
|
punkts |
2:14p | Spriežot pēc copes vietām, rīga ir šmekaina vieta. |
| Friday, August 14th, 2026 | ||
|
dienasgramata |
9:39a | Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski): Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls? Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
| Thursday, August 13th, 2026 | ||
|
putnupr |
11:53a | Tomēr svīres vēl te |
|
dienasgramata |
10:06a | Par ko es runāju ar ChatGPT Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos? ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu. Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest: neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.; iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu. Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle. Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos. Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa? Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties. Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes. Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku. Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
| Wednesday, August 12th, 2026 | ||
|
putnupr |
4:45p | |
|
putnupr |
10:00a | Svīres prom līdz pavasarim |
| Monday, August 10th, 2026 | ||
|
chaika |
4:12p | būsim godīgi - mom topiņus un bikses pilnīgi mierīgi varētu arī saukt par mom & dad |