Mīļās muļķībiņas - 8/`

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Decembris 20., 2007


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
00:43 - 8/`
Šodiena vispār bija traka.... Visgrūtākā. Emocionāli.

Bēbis šodien bija traki kaprīzs. Es tādu savu puisīti vēl nebiju redzējusi... Mans patstāvīgais, mierīgais, smaidīgais mieramika... Bet šodien kaut kas mums nebij lāgā.

Varbūt tas ar kaut kādu planētu stāvokli, mēness fāzēm vai magnētiskajām vētrām saistīts, bet šodien viņu bij tik grūti nomierināt vai izdabāt viņam. Viss slikti! Gultiņā slikti! Ratos slikti! Un trakākais - mammai klēpī, rokās, opā vai pat lielajā gultā blakus - arī slikti!! Es ilgi turēju vēsu prātu, skatījos, ko viņš grib - ēst? gulēt? kādu mantu? samīļošanu? Bet neko nesapratu... Darbs pilnas rokas, visādi plāni bija svētkiem gatavoties, un parastajā režīmā, kad viņš paguļ, paēd, paspēlējas, būtu apvienojusi visu... Laikam tā bij man kļūda, ka gribēju vēl kaut ko citu arī paspēt... Bet nu kas viņam nebij labi, visu darīju, kā nākas. Bet tāpat tikai raujas prom, spārdās, plēš man matus, un acīs skatīdamies kauc un kauc. Ne histēriski raud, nē, bet tā kā čīkst, tā kā vienkārši brēc, vēē vēē... Pirmo reizi dzīvē iedomājos, ka man tas izklausās nepatīkami, kaitinoši... Jo šī ir tā pati skaņa, ko nevaru ciest, kad citi bērni tā kauc... Un dusmas uz sevi vai...uz nezin ko - kāpēc MAN neizdodas viņu samierināt, uzmundrināt? Kāpēc viņam pēkšņi neinteresē, ko es stāstu, dūdoju ausī. Ja es nevaru, tad kurš?!? Ko lai dara? Pašai sen galva sāpēja.

Kad viņš tāds pusmiegains divas stundas bija brēcis, tad man aizkrita ciet pašai. Jo izmēģināju visu, ko zināju un pratu, tātad - biju darījusi visu iespējamo. Pašai kreņķis uznāca un nevarēju vairs nomierināties. Domāju tikai par to, kaut ātrāk vīrs būtu mājās un es varētu iziet ārā.
Par laimi, viņš pavisam drīz arī atnāca. Viņš paņēma bēbi un viņš... nomierinājās... Nekas jau viņam nesāpēja, nekas nebija! Vienkārši nevarēja apstāties no raudāšanas ieskrējiena! 8[[ Ieraudzīja tēti, nopriecājās par viņa atnākšanu, un aizmirsa, par ko raudājis! Pēc 5 minūtēm skatos - viņš tētim klēpī aizmidzis... Bij pulkstens deviņi vakarā. Domāju - jopcik, nu kas būs naktī vēl jāpiedzīvo, ja viņš tagad izgulēsies īsi pirms īstās gulētiešanas... Bet man jau viss likās vienalga, tikai prom gribējās :(( Man vajadzēja restartēties, nomierināties pašai, pirms atgriežos. Paklausīties mūziku, atpūtināt smadzenes no "āaaa, āaaaa, āaaaa!!!!!"

Es paņēmu pleijeri un izgāju ārā naktī, nopirku sev šokolādīti, aizgāju pie māsas papļāpāt, un pēc tam vēl pavazājos gar mājām... Kad atnācu, viņš negulēja vis. Nebij ilgi gulējis. Labi, tātad var mēģināt laicīgi nolikt gulēt. Bet nekas nesanāca...

Jā, viņš priecājās mani redzēt, viss forši. Samīļoju. Kā nolieku, atkal brēc... Bet šoreiz viņš tiešām ēst gribēja. Iedevu pudelīti, šūpojāmies šūpuļkrēslā (tā pēdējā laikā viņu uz nakti aizmidzinu - gultā tikai ceļas stāvus un jāņo līdz trijiem), bet nekā. It kā viss labi, bet atkal grozās un raujās prom. Skatos - ar apģērbu un pamperi viss kārtībā, nu nekas nebij nekārtībā...

Vīrs pateica, ka tā mana vaina. Paņēma bēbi un apsēdās pats viņu šūpot. Es atnācu te un sēžu. Dzirdu, ka tur jau sen klusums...

Man ir sajūta, ka esu bēbim apnikusi 8((( Ka vairs nederu kā mierinātājs, kā uzmundrinātājs! Esu jau tik pierasta un pazīstama, ka nekas īpašs! Bet līdz šim tā nelikās!!

Tik stulbas domas galvā, ka ārprāts... Sazin kas tas ir man. Bet gribas at-pūs-ties... No visa, kas apkārt... Laikam arī no bēbīša :(( Kad to rakstu, raudiens nāk... Kas tā par māti, kas šitā saka par mazo bērniņu...!! Tik vainīga jūtos par šitām visām domām... Bet viņam varbūt pavisam kas cits vajadzīgs... Emocionāli stabila un izturīga mamma... Viņam tak vajag mani. Bet kāpēc tad liekas, ka viņš mani dzen prom?! 8(((( Vai arī grib kaut ko neiespējamu, nerealizējamu, neizprotamu, ko es nevaru dot! Jo viņš pat pats nezin, ko!

Ienāca prātā, ka tas varbūt ar tiem zobiem saistīts, beidzot... Bet nu neliekas man tā! Nekas viņam tur nav! 8| Un tētis tak nomierināja!


Man tāā gribas vienkārši aiziet gulēt...



-
"Tā jau ir, kad ir mazs bērniņš, ko tu citu gribēji!!"
"Nevaidzēj tik ātri bērnus taisīt, ja grūti!!"
"Lai paraud, nav ko ņemt tik un ucināt"
"Izlutināji pati, tik daudz rokās ņemdama, pati mocies tagad!!"

- Tie ir stulbākie un bezjēdzīgākie teksti pasaulē, un ir pilnībā un pamatoti apgāžami! Bet ir, ir, kas tos vēl atļaujas teikt! Vai nodomāt!!
Tags:

(13 teica | saki)

Comments:


[User Picture]
From:[info]orissa
Date:20. Decembris 2007 - 06:49
(Link)
čau. varbūt īstais brīdis apsveicināties.
es neesmu mamma, bet trīskārša tanta gan, un ģeogrāfiski tuvākajam nupat, četras dienas atpakaļ, nosvinējām gada dienu. varbūt tāpēc, ka liekas tik pazīstami un tuvu, man ļoti patīk lasīt par Tevi un Ādamu. varbūt tāpēc, ka tu man palīdzi labāk izjust kā savas māsas, tā brāļasievas dienas. varbūt tāpēc, ka es ceturtajā klasē par savu nākamo profesiju teicu - mamma, un savas domas neesmu mainījusi.
bet nav vārdam un šaubām vietas - Tu esi ļoti laba māte, Lyrfeel. arī mūsmājā gadās dienas, kad abi nogurst viens otra sabiedrības. tāpēc jau ir tēti, kas atnāk mājās, tantas un omes. un zobiņi. un Tu zini, ka nekas nav par agru, par izlutinātu. un man ir šausmīgs prieks, lasot un redzot, cik labi Tu to zini.
bučas! turās! priekam!
:)
[User Picture]
From:[info]lyrfeel
Date:22. Decembris 2007 - 04:22
(Link)
Prieks pazīties un draudzēties :]

Un paldies par jaukiem vārdiem :)

Tu arī būsi kolosāla mamma, es paredzu! 8)
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:20. Decembris 2007 - 09:09
(Link)
Māte, kas var pateikt, ka jūtas nogurusi un izbesījusies, ir vienkārši godīga māte. :/
[User Picture]
From:[info]minchux
Date:20. Decembris 2007 - 09:12
(Link)
piekrītu šitam!
From:[info]lapsa123
Date:20. Decembris 2007 - 09:12
(Link)
es jau saprotu, ka pirmo reizi visas lietas un tā, ka nevar zināt, kāpēc bērns pēkšņi nemierīgs...

vai neiedomājies ka bērniņam nāk zobiņi? un ka jāaizdiebj uz aptieku pēc smēres nevis jādomā visādas muļķības?

kad nāk zobi(nevis kad laužas ārā, ka jau redzami, bet kad spraucas cauri smaganu kaulam), mazajiem parasti sāp!
pat ne sāp, kņud un īd tās vietas un tad ir tieši tāds nemiers kā Tu aprakstīji.

un tad nevis jāplēš mati cik slikta māte esmu, vai kas pēkšņi noticis, bet jāiet uz aptieku un jāgādā smērīte, lai atvieglotu mazajam sāpītes.

vot.

nākamreiz piezvani man. :D
[User Picture]
From:[info]minchux
Date:20. Decembris 2007 - 09:17
(Link)
Man liekas, ka bērņuks varētu būt tavs spogulis - esi dzirdējusi par spoguļu principu mūsu dzīvē? Nu ka piem. ir kas tāds, kas tev otrā patīk/nepatīk, tad ir diezgan precīzi tas, kas tev patīk/nepatīk sevī, vai kā tu jūties.. un bērniņš to jūt drošvien, viņš negrib, lai viņš ir tavs pienākums, viņš grib pa īsto un tētis paņēma, sen bērniņu neredzējis - ar svaigu aci, klēpi - viss oki doki. Nekur tu neesi vainīga, pavisam noteikti ne, piekusususi un tas jau normāli pie tādas slodzes. Varbūt vari iekārtot ar vīrakungu kādu vakaru, kurā tu ej regulāri uz baseinu vai pie kādas draudzenes vai pastaigāties, tikai tu viena, bet regulāri? drošvien jau realitātē ir kā ir ar to regularitāti, bet ja tu parādīsi sev, ka esi sev svarīga, ka mīli sevi un tas laiks tev ir svarīgs, domāju, ka apkārtne tev parādā nepaliks ;)!
[User Picture]
From:[info]lyrfeel
Date:21. Decembris 2007 - 16:04
(Link)
Tā tiešām ir, kā Tu saki - kad ar svaigu aci un jaunu prieku satiekos ar bēbi pēc vairāku stundu neredzēšanās, tā ir paviiiiisam cita lieta!! Ar jauniem spēkiem, jaunu sparu var atkal ņemties un darīties, spēlēties un mīļoties. Un to man ļoti gribas, to iziešanu... Pašlaik man ir plāns iet kādu vakaru nedēļā pamācīties dejot. Būtu trīs zaķi ar 1 šāvienu - pabūšu viena, pabūšu kolektīvā, un būs atkalredzēšanās prieks ar mazo! 8]
[User Picture]
From:[info]minchux
Date:25. Decembris 2007 - 20:29
(Link)
Lai Tev tas izdodas ;)! Priecīgus Svētkus!
From:[info]lapsa123
Date:20. Decembris 2007 - 22:36
(Link)
atbildot uz sms:
mums ir "calgel" lillā tūbiņa ar baltiem burtiņiem, bet ir vēl divi nosaukumi tām smērēm, princips tas pats, tikai dažādi ražotāji.
Vienam mazajam labāk palīdz viena smērā, otram otra, bet dažiem neviena, ja jūtīgāks bērniņš.

Tas ir vnk jāpārdzīvo!
Īr tādas svecītes "viburcol" homeopātiskas, no dabīgām zālītēm, viņas paraksta mieram, var likt uz nakti, lai miedziņš labāks, laikā kad nāk zobiņi.
Bet par to labāk uzvaicā ārstam, jo pati es nekad bērniem nelietoju zāles/smēres ko man iesaka draudzenes, vienmēr pārautāju ārstam!
un izmēģinu uz sevis protams arī. :)))

Bet smēri vari droši nopirkt, viņa nav lēta, bet var mazliet līdzēt, jo tas ko Tu apraksti tiešām izklausās pēc zobiņiem, ja vien nav augsta T, tad gan labāk doties pie ārsta vai saukt ātros.

mums uz zobu dīgšanu ir tas pats kas Tev ar Ādamu, jāņojam caurām naktīm reizēm, bērns kašķējas uz līdzenas vietas, ne par ko, nekas nav labi, pat pupu neņem, negrib iet gulēt.

Ā vēl ko iedomājos!
Paspied pie austiņām, vēl ir iespēja, ka sāp ausītes, bet tad parasti iR T
Ja tad kad aiztiec austiņas čīkst, raud vai šķobās, tad ir ausis!
Kad sāp austiņas arī bērniņš negrib gulēt un glausties klāt.
tad vajag citus pilienus(nu kamēr netiksiet pie doka, lai remdētu sāpi, bet tad prasi caur sms.)
[User Picture]
From:[info]lyrfeel
Date:21. Decembris 2007 - 15:59
(Link)
Paldies Tev par padomiem!!
Jā, nopirku Calgel šodien. Skatīšos, kā šovakar būs.

Tikko pie fizioterapeita bijām, bet nekas daudz no vingrošanas nesanāca - nepatika nekas viņam. Čīkstulīgs un abižojies, un grib pie manis. Tas viņam galīgi neraksturīgi, to pat fizioterapeite teica - daudzus mēnešus tak nekādu problēmu.
Vakar vakarā arī bij traki, čīkst un ņemās... Var just, ka viņš nejūtas īsti labi. Bet tagad ir smēre, un, ja palīdzēs - tad skaidrs, ka zobi. T gan liekas, nav bijusi augsta...
Bet ausīti vienreiz bakstīja gan. Bet vienu dienu tikai - varbūt tāpat vien, rausīšansa pēc raustīja to ausi. Tas būtu trakums, ja ausis sāpētu viņam!! Pati zinu, cik tas riebīgi ://

Bet naktī aizmidzinu tagad vienkārši - ja piedabūju viņu ieklausīties un sēdēt mierīgi, tad stāstu pasaku no galvas. Klausās, nomierinās, un piecās minūtēs aizmieg. Un naktī guļ labi, augšā neceļas ātrāk par desmitiem rītā
From:[info]lapsa123
Date:21. Decembris 2007 - 16:12
(Link)
austiņas pati paspaidi viņam, no vaiga puses pie pašas ieejas austiņā, ja ir iekaisušas, tad parasti tur sāp, un zem austiņas paspaidi maigi, tad jau redzēsi, jo ja ausis, tad vajag noteikti ārstu!!!
parasti arī antibiotikas.


calgel vari pasmērēt jau arī pa dienu, pēc vajadzības.
[User Picture]
From:[info]phoenix
Date:21. Decembris 2007 - 21:10
(Link)
r tādas svecītes "viburcol" homeopātiskas, no dabīgām zālītēm, viņas paraksta mieram, var likt uz nakti, lai miedziņš labāks,
ja es par šitādu lietu būtu zinājusi! Bāc. Ku daudz negulētu nakšu, varbūt, būtu aiztaupītas. jo calgen un eee, uz sitienu aizmirsu, kā sauca otru, mums palīdzēja nosacīti.
From:[info]lapsa123
Date:22. Decembris 2007 - 01:51
(Link)
nu ar tām smērēm ir kā ir, es jau nezinu vai mums tas ar līdzēja, tas laiks ir japārdzīvo, bet tas viburcol...
nū...
aij es nezinu, man vnk tika iedalīts mierīgs bērns laikam, nez vai tas mums ar īpaši ko līdzēja.
bet esam likuši viņu nemiera laikā...

> Go to Top
Sviesta Ciba