|
|
|
Septembris 15., 2007
12:58 - Uzbrukums
Man takš aizvakar sakoda suņi :/
Nācu mājās deviņos vakarā no tuvējās Maximas, kopā ar bēbīti, čučēja ratos. Man ir 2 varianti - iet pa Liepājas ielu, ar līkumu, vai pa Mežotnes-Ozolnieku, kur ir pavisam ātri. Daudzreiz jau tur iets! Tur visapkārt pilnas sētas ar suņiem, bet viņi vienmēr ir sētās!
Tā kā man bērnībā viens milzenis gandrīz aci izkoda ārā (no tā man tā rēta pie deniņiem), es no suņiem nevis baidos vēl vairāk, bet tieši iemācījos, ka baidīties nedrīkst! Un biju droša, kā pēc tā visa, kas toreiz bij jāpārdzīvo, nekad vairs neļaušu suņalopam darīt man pāri, lūk.
Bet šoreiz, tieši pusceļā, skatos - skrien man virsū divi mežoņi. Es viņus zinu - tieši no šīs te sētas, kas blakus, tur mūždien ļengani vārtiņi, bet ciet. Domāju, ka tie suņi man skries garām, bet šie paskrien 2 metrus aiz manis, un... apgriežas!! Izdomāja, ka jāpakož! Un tie apkārtējie, kas aiz sētām, mežonīgi riedami it kā vēl paskubināja tos divus brīvos - "Kod, kod, iekod kārtīgi!"
Un viņi sāka man ķert kājās! Saknaibīja potītes, augštilbus. Es tajā brīdī nesapratu, ir pušu vai nav. Es šoreiz drausmīgi pārbijos, jo man takš Ādams bij līdzi!! Jau kaut kādu nelabu nojausmu gara acīm redzēju, kā viņi nokož mani un uzbrūk manam bērniņam 8((( Pārliecos ratiem pāri. Tie maitas tik turpināja ķerties klāt. Domāju, sākšu ātri braukt, uzkliegšu, aizbēgs - bet nekā! Skraida riņķa danci apkārt. Ādamiņš tikai pamodās un bolījās apkārt, neraudāja. Skatos - jopcik, vārtiņi vaļā! Sāku tur ielas (maza, šaura smilšu ceļai ieliņa) vidū skaļi kliegt un lamāties, lai kāds takš savāc tos suņus, saucu palīgā! Nekur pat aizkariņi nenoraustījās... Tālumā gāja kaut kāds vecis, pat neatskatījās, ko tur mammīte pie ratiņiem bļaustās...
Tie suņi laikam drusku sabijās tad no manis, vai arī viņiem apnika, un viņi ieskrēja savā sētā. Es kaut kādā autopilotā nesos uz mājām, visas iekšas kratījās, asaras šķīda no šitādas nejēdzības!! Mazums kas varēj notikt!! Kā drīkst tik niknus suņus uz ielas laist! Kā var neviens neatsaukties, kad pēc palīdzības sauc!
Ieskrēju mājās, drošībā, pie Susļika...
Skatos, kur mani sakoda. Bikses nekur nebij pušu, kodumi bij daudz, bet ne tik stipri, lai kaut kas paliktu. Stiprs kodums bij tikai viens, ciskā, tur liels zilums un sapampums, un vispār visas malas sāpēja, no stresa.
Izomāju, ka šitā neatstāšu - šitādas cūcības nedrīkst atstāt neievērotas - izsaucu policiju.
Pēc 30 min. atbrauca busiņš, izkāpa čalītis ar čemodānu, aizgājām līdz notikuma vietai. Protams - tagad viss tukšs, kluss, neviena suņa nav, vārtiņi ciet, logi tumši, zvana nav, neviens uz saucieniem vai klauvējieniem neatbild. Sak, nav mājās. Ja jau aizvēra vārtiņus un suņus mājā ielaida, gan jau ir mājās, bļin! Bet ko te vairs var padarīt.
Ideva man adresi, uz kuru sūtīt savu iesniegumu par neapmierinātību... Tad viņi nosūtīs pavēsti tai saimniecei, parunāsies ar viņu...
Jā, bet tā kaimiņiene jau, izrādās, ir slavena ar saviem suņiem, visu ielu jau sakoduši, man pastāstīja vecmamma, kas turpat blakus dzīvo. Mani kaimiņi arī sakosti bijuši. Bet tai vecenei visas sūdzības kā pīlei ūdens - "Nē, nē, tā nevar būt, viņi ir labi sunīši, labi sargā! Nevienu nekož, tas nevar būt. Nezinu, kas viņus izlaida." Policija jau nezin cik reizes saukta, iesniegumi jau rakstīti, un nekā.
Simtiem šādu gadījumu. Un neko nevar padarīt - suņu ķērājus izsaukt nevar, jo suņiem ir saimnieks. Kad policija atbrauc, tad viss jau sen mierīgi. Un nav tāda likuma, kas palīdzētu cīnīties ar agresīviem suņiem un viņu saimniekiem - piespriest kārtīgu sodanaudu, aizturēt, vai vienkārši likvidēt tos lopus!
Varianti - staigāt apkārt ar mietu vai pipargāzes baloniņu, un sadot tiem lopiem, ja atkal uzbruks. Iebarot kaut ko saindētu (tā jau ir bijis - kādam jau bij piegriezies viņas iepriekšējais suns. Pagaidām es to nedarītu. Bet ja nodarīs man kādam tuvam pāri, bet tā vecene nereaģēs, tad nāksies gan. Un tā katru viņas suni, kamēr nesalabos sētu vai nepiedomās pie savas neizdarības. Es domāju, ka to noindēšanas soli izdarīs arī kāds cits cietušais). Trešais variants - nestaigāt pa to "shortcut", lai gan tas ir ļoti ērts ceļš uz mājām. Bet jopcik - man nav jāpakārto savas gaitas debīlu suņu un viņu saimnieku gaitām!! Par šito man visvairāk dusma! Patvaļa! Jāuzsūta "Bez Tabu" tai vecenei, lai tauta pazīst savus "varoņus"... Ja ne citādi, tad vismaz pačakarēt laiku un nervus viņai.
Karoč, pievienojos daudzajiem, kam ir iekšā aizvainojums un dusmas par to, ka kāds kaimiņš atļaujas ar saviem mežoņiem bojāt dzīvi un neatbildēt par to.
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/angry.gif) pissed off
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/116946/3) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) watt |
|---|
| Date: | 15. Septembris 2007 - 13:02 |
|---|
| | | (Link) |
|
ieroču veikalā var nopirkt gāzes baloniņu - varbūt pret suņiem palīdz
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/73245/427) | | From: | coma |
|---|
| Date: | 15. Septembris 2007 - 13:27 |
|---|
| | | (Link) |
|
ārā baigais risks bērnam to gāzi sarīties, kaut kas efektīvāks jādomā. lyr tāda smalka būtne, mačeti vai beisboleni līdzi stipīt arī nevar ieteikt...
Es esu nikna, brutāla lauvu mātīte, un aizstāvēšu sevi un savu bērnu no visiem šmurguļiem, divkājainiem vai kaut astoņkājainiem, un izmantošu visu fizikālo agregātstāvokļu ieročus, ja vajadzēs! Lūk.
Maza šautenīte būtu tīri lietojama! Nāktu viens man kost, es ātri izvelku pistolīti un viņu - pģiu, pģiu! Nošautu. Pašaizsardzība! Un par vienu mošķi mazāk. Un pret divkājainajiem arī noderētu.
Nez, cik par ieroča glabāšanu jāmaksā?
| | From: | watt |
|---|
| Date: | 15. Septembris 2007 - 23:19 |
|---|
| | | (Link) |
|
nu, tik cik sienā iemūrēts seifs maksā (bet gan jau veikalā laipni pakonsultēs - ieroča glabāšanas atļauju vajag vēl dabūt)
Nu skaidrs, ka atļauju vajag. Ar to laikam jāsāk - kā pie tās atļaujas tikt...
Man ar maniem nerviem moš nemaz nedotu! 8]]
strange, manai maashucei liidziigs gadiens bija pie salu tilta.vinjai arii visu muuzhu ir bijis lielisks kontakts ar sunjiem, kaa nekaa pashai ir suniishi, bet pec taas reizes biki ir taa diivaini. Klau, bet pret trakumseergu tu sapoteejies? vinja toreiz aizbrauca fiksi uz slimniicu un visu sapoteeja un sadaktereeja. Negribas jau lieku stresu dziit tev, bet tik for your own safety!
Man neiekoda tik stipri un dziļi, lai būtu pušu miesa. Caur biksēm ieķēra, bet bikses veselas palika. Sanāca vairāk kā sitiens ar zobiem, ne kodiens. Nospiedumi, zilums, pampums. Trakumsērga šoreiz netika klāt.
Es jau zinu, kā tas ir. Toreiz arī fiksi pie ārsta, sašuva, sapotēja, tad vēl divas reizes bij jāiet potēties. Bet viss labi beidzās. Būs labi.
Ja suns kož cilvēkam, viņš ir iemidzināms. Mani par šito tekstu bumsis atfrendoja, bet nu es palieku pie sava - ja tas lops kož un nav iemācāms, tad viņam nav vietas starp dzīvajiem.
Es arī tā uzskatu. Daudzi tā uzskata. Sevišķi cietušie. Dažreiz arī paši saimnieki. Bet visbiežāk ne. Un tieši tā nelaime ir, ka neesot tieši šāda likuma, kas piespiestu tiem saimniekiem agresīvu suni iemidzināt. Ja vēl ir ārstu slēdziens par kodumiem un tie ir pasmagi, tad gan laikam izdodas to nokārtot. Bet ne jau šajā manā gadījumā - lielu ļaunumu neizdarīja, tikai šausmīgi pārbiedējos.
To suni, kas man aci sakoda, to gan iemidzināja :| Tie bija tuvi kaimiņi, tas bija manas labākās draudzenes suns. Lai es nevainotu sevi suņa nāvē, un lai mana draudzene arī nevainotu mani, mums abām teica, ka viņu iemidzināja it kā slimības dēļ... Vēlāk tikai es uzzināju, ka viņi jutās ļoti vainīgi, ka viņu suns spējis tāds būt, viņš jāiemidzina, lai tas neatkārtotos :/ Sanāca vēl tā, ka mans toreizējais suns arī sakoda manu draudzeni, un arī viņš tika iemidzināts...
Ja tā aizdomājos, tad esu vēl no vairākiem paziņām dzirdējusi, ka paši savu suni iemidzinājuši, kad izrādījis agresiju, vai aizveduši uz patversmi. Sirds drusku sāp, bet savi bērni ir svarīgāki par visu un visiem. Tā nu tas ir neapšaubāmi. Tik kā savus bērnus no svešiem suņiem vienmēr pasargāt? 8/
lasīju un, kamēr nebiju tikusi ne līdz pusei, tik to vien domāju, kā tu juties Ādamiņa dēļ. Tur tak traku galvu var dabūt, Mazs bērniņš ratos un divi satrakojušies lopi. Fuj, kau tnekad tā vairs negadītos. Bet par tiem suņiem... uz TV pazvani. Degpunktu, bez tabu. Šito varētu paņetm kā materiālu,jo breisma ne tev vienai draudēja, bet arī bērniņam. un tas jau biku ož pēs sensacionāla materiāla + tie suņi tā nav 1. reizi uzvedušies.
Bezmaz toč jādara šitā. Kaimiņi ir gatavi iesaistīties, vismaz ar iesniegumu toč. Vai piekritīs piebalsot man Tv, to gan nezinu :/ Vienai pašai arī nav dūšas tik skaļi kasīties. Stulbi, bet tā ir. Gribas labāk pa tiešo un konkrēti sadot tai vecenei...
par to televīziju - tev jau nebūs īpaši jāksās. izstāsti žurnālitsam un viņi jau visu sadarīs. |
|
