> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 15., 2007

lyrfeel

15:44 Es arī tā uzskatu. Daudzi tā uzskata. Sevišķi cietušie. Dažreiz arī paši saimnieki. Bet visbiežāk ne. Un tieši tā nelaime ir, ka neesot tieši šāda likuma, kas piespiestu tiem saimniekiem agresīvu suni iemidzināt. Ja vēl ir ārstu slēdziens par kodumiem un tie ir pasmagi, tad gan laikam izdodas to nokārtot. Bet ne jau šajā manā gadījumā - lielu ļaunumu neizdarīja, tikai šausmīgi pārbiedējos. To suni, kas man aci sakoda, to gan iemidzināja :| Tie bija tuvi kaimiņi, tas bija manas labākās draudzenes suns. Lai es nevainotu sevi suņa nāvē, un lai mana draudzene arī nevainotu mani, mums abām teica, ka viņu iemidzināja it kā slimības dēļ... Vēlāk tikai es uzzināju, ka viņi jutās ļoti vainīgi, ka viņu suns spējis tāds būt, viņš jāiemidzina, lai tas neatkārtotos :/ Sanāca vēl tā, ka mans toreizējais suns arī sakoda manu draudzeni, un arī viņš tika iemidzināts... Ja tā aizdomājos, tad esu vēl no vairākiem paziņām dzirdējusi, ka paši savu suni iemidzinājuši, kad izrādījis agresiju, vai aizveduši uz patversmi. Sirds drusku sāp, bet savi bērni ir svarīgāki par visu un visiem. Tā nu tas ir neapšaubāmi. Tik kā savus bērnus no svešiem suņiem vienmēr pasargāt? 8/

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..