Sviesta Ciba |

Lord Andrey de Initio (

lord_andrey) rakstīja,
@ 2003-07-30 01:29:00

vientulīgi melanholiskais filmu vakars turpinās... Lolita...
noskatījos 97. gada Lolitu... lielisks stimuls izlasīt beidzot grāmatu... izskatās, ka pēdējās nedēļas laikā tikai labas filmas skatos... kaut vai No news from god....

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	honeybee 2003-07-30 06:29 (saite)
	par to, ka grāmata labāka kā filma, piekrītu :) bet tā jau parasti ir, ar to visi rēķinās ;) bet par lolitas dienasgrāmatu - nez. baigi jau nu smaga tā grāmata, un principā IMHO tā būtu jāizlasa. pēc Nabokova, protams, nevis pirms. ne tik daudz kā literāra kvalitāte, cik kā pārdomu materiāls. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:

driznaks
2003-07-30 06:44 (saite)

Jāatzīst, ka viens no iemesliem kāpēc tik dedzīgi noliedzu Lolitas dienasgrāmatas ir tas, ka man šķiet pārdroša doma, ka kāds, kurš nav Nabokovs, cenšas ielauzties manā priekšstatā par to kas tad īsti bija Doloresa Heiza.

No otras puses, ja ņem vērā, ka tā tomēr ir tikai variācija par tēmu, spekulācija, un ir pārliecība, ka izdosies to paturēt prātā visu grāmatas lasīšanas/uztveršanas laiku, tad to tomēr vajadzētu izlasīt. Kaut vai medicīniskas intereses pēc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2003-07-30 07:04 (saite)

Hm. ja paskatās dziļāk, tad šie abi darbi ir savstarpēji komplementāri. No vienas puses, "Lolita", kas ir Māksla ar lielo burtu, un, par spīti visam, skaista. un ar k-kādu dziļu iekšēju morāles kodeksu, kura dēļ slepkavība beigās ir pilnīgi attaisnota (filmā tas arī perfekti nostrādāja; Humberts ir labais onkulis, labi, mazliet nenormāls, bet savā veidā mīlošs, un viņš tak tikai visu to labāko Lolitai gribēja, vai ne tā?).
Un "Lolitas dienasgrāmata", kurā nav nekā skaista, nekā morāla, nekā tāda, kas būtu iedvesmotā uh-un-ah vērts (un man bija uh-un-ah, "Lolitu" lasot). Bet toties perfekti atsegts tas aspekts, ka Humbertam nebūt neinteresēja, "kāda" ir Doloresa Heiza. Un lasītājam, kas "Lolitu" lasa ar Humberta acīm (un tādi tomēr ir lielākā daļa, ja vien mans priekšstats par lasīšanu kā procesu nav dziļi kļūdains), arī līdz ar viņu neinteresē Doloresa Heiza kā personība. Tikai kā ikona, kā nimfetes simbols, nevis viņa pati. Un šāds skatījums ir greizs un noziedzīgs pret mīlestību arī tad, ja mīlas objekts nav mazgadīga meitenīte.

Bet to arī nevajag aizmirst. Un vispār, "Lolitas dienasgrāmatas" toč ir obligātā literatūra ikvienam, kas nav uz savas ādas izbaudījis, kas ir bērnu seksuālā izmantošana. Lai rastos priekšstats, kā tas ir. Ar visvisādām niansēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: