par karotēm
igauņu valodā lusikas ir karote, un latgalieši no Ludzas un Rēzeknes novadiem saka lizeika...

kad igauņu katoļi XVII gadsimtā bēga no reliģiskajām vajāšanām, daļa atbēga līdz Latgalei un izveidoja šeit savus ciemus... vecmammai no mātes puses pat meitas uzvārds ir igauņu, vecmamma no tēva puses ar savu vecmāti vēl runājusi pa daļai igauniski un kopumā ģimenē lietotā valoda esot bijis savdabīgs sajaukums starp igauņu un latgaliešu izloksnēm...

līdz manim tas viss atnāca pavisam nesen, par Ludzas igauņiem biju dzirdējis, bet nebiju iedziļinājies; arī ka kaut kāda daļa igauņu asiņu manī tek, zināju, bet kaut kā - bekgraundā... un tad, pirms kādiem gadiem trim es interesējos par mammas mammas dzimto vietu apkārtnes vecticībniekiem un devos pie vecmammas izprašņāt.. viņa pastāstīja, ka vecticībnieki no viena ciema gājuši pāri viņu kalnam uz Kurnalinu uz lūgšanu namu... pārprasīju "kādu, kādu ..linu?", "nu, uz Kurnalinu"... hm... to, ka "-linna" igauņu valodā ir sēta vai pilsēta, es zināju un sāku izprašņāt par igauņiem...

manās gūgles kartēs parādījās zvaigznīte ar nosaukumu "Celmusēta" un pirms kāda gada devāmies ekspedīcijā uz Kurnalinu... atradām... t.i. neatradām neko - vietā, kur kartē atrodas Kurnalina, nav itin nekā... kalns, krūmi, pļava, mežiņš un cauri šim priekam iet zemes ceļš... nav vairāk nekādu igauņu Latgalē un visas "linnas" arī jau sen ir pamestas... un par igauņu iespaidu liecina vien daži vietējās izloksnēs saglabājušies vārdi, no kuriem populārākais, šķiet, varētu būt "lizeika".. latvieša ausij tas skan pietiekoši fencīgi, lai šai vārdā sauktu ēdnīcas un lietotu to citos Latgales reģionos pieņemtā "karūt'a" [t jābūt ar mīkstinājumu, bet klaviatūra tādu nepiedāvā] vai latviskotajā variantā "karūte" vietā