par draugiem
pie iepriekšējā ieraksta sanāca padomāt par to, kas ir un kas bija mani draugi un par galveno sievas iebildumu pret mani... sievas galvenais iebildums ir tas, ka es ar zināmu nicinājumu izturos pret vairumu viņas paziņu un tā kā viņa ir samērā sabiedriska persona, vīrs, kurš cilvēkus labākajā gadījumā ignorē, ir problēma... man ir tā, ka ja es saprotu, ka cilvēks man nekādā ziņā nav interesants, man ir grūti piespiest sev ar to komunicēt... sevišķi stulbi ir gadījumos, kad kaut kur kopā ceļojam vai esam kādā pasākumā un es vienkārši ne ar vienu nerunāju vai arī runāju tikai ar sievu... es nezinu, ko par mani domā viņas draugi, bet noteikti neko labu... bieži vien tie ir gana inteliģenti cilvēki, bet izskatās, ka intelekts vien nepadara cilvēku interesantu... man ir grūti pieņemt viņu dzīves vērtības un mērķus, viņu pasaules redzējumu... nu, ne jau tā, ka man gribētos kādu pārliecināt par savas izpratnes pareizību, vienkārši man nav interesanti runāt ar cilvēkiem, kuri tik ļoti krasi atšķiras no manis un kuriem galīgi nav nekā ar mani kopīga... un galvenais - no kuriem man galīgi nav ko mācīties...

un tad es vakar padomāju par to, kas ir mani draugi... nu, kad es dzīvoju Rīgā, visi mani draugi bija intelektuāli snobi un es viņus ļoti mīlēju un daļu no tiem joprojām turpinu latenti mīlēt un garajos ziemas vakaros pēc tiem klusi nostaļģēt, pat neskatoties uz to, ka kādi cilvēki nav satikti piecus un vairāk gadus... un tad ir mani Rēzeknes draugi, starp kuriem ir vien kādi pāris, kurus varētu nosaukt par intelektuāļiem, bet arī tie ir tādi 'piezemēti' intelektuāļi, kuriem redzesloks ir plašs, idejas interesantas, bet par to, kurš un kāpēc krutāks - Freizers vai Teilors, padiskutēt nevar.. cilvēki, kuri daudz lasa, daudz zina, taču neuzskata, ka zināšanas ir domātas, lai ar tām pierādītu savu pārākumu par apkārtējiem... nu lūk, un pārējie ir tādi pavisam normāli cilvēki ar standarta intelektu, ar kuriem vispār jebkāda intelektuāla diskusija ir neiespējama kaut vai tāpēc, ka cilvēki vienkārši nesapratīs valodu... un tai pat laikā, man ar viņiem ir patīkami un interesanti pavadīt laiku... jā, šie cilvēki nebagātina manu intelektu... un es nezinu, vai no viņiem ko varu iemācīties, ja nu vienīgi būt tuvāk pie zemes... tāpēc es īsti nesaprotu, kas ir tie parametri, pēc kuriem es izvēlos vai gribu ar kādu pavadīt laiku un komunicēt...

un kamēr šo rakstīju, iedomājos, ka šie te draugi, kuri varbūt nav tik intelektuāli apdāvināti, varētu būt sava veida variācija par to pašu tēmu, kāpēc katrai skaistulei ir neglīta draudzene...