par Deep Forest
bērnībā aktīvi klausījos Deep Forest uz kasetēm, pirmā kasete, ko nopirku, bija Deep Forest (vai Enigma?), bet tajā man likās, ka tā ir jauka meditatīva mūzika... šodien biju koncertā un man bija sajūta, ka tas ir jāklausās zem skābes.. varbūt bērnībā es par to nebiju iedomājies, jo neināju, kas ir LSD, uztvere atšķīrās, tajā laikā es vēl klausījos grupas, no kurām šobrīd 20 minūšu laikā slēgtā telpā es jau būtu pabeidzis siet cilpu un pārmetis sijai vilktu klāt ķeblīti... kopš kasešu laikiem Deep Forest klausījies nebiju, tāpēc biju visai pārsteigts dzirdot klubmūziku...

interesanti bija vērot, kā transformējās meitene, kura sēdēja blakus... atnāca tāda tante formāli ģērbusies brillītēs... pirmās diesmas laikā sāka aktīvi līgoties ritmā, otrās dziesmas laikā novilka žaketi, pamazām tika izlaisti mati, kuri izrādījās teju līdz jostas vietai, brillītes tika novāktas maciņā un beigu beigās vairāk nekas neliecināja par stingro sekeretārīti vai ierēdni, kas atnāca, meitene aizgāja dejot... burvīga metamorfoze...

un mani mulsina, kad tādas vecas grupas, kā Menuets un DF lažo ar smaidu uz lūpām... viņi paši nedzird? kā tā var būt?

un vēl viena lieta, kas mani pārsteidza pa ceļam uz Goru - es gāju gar upi pa taciņu, kokā sēdēja gadus piecus vecs puika un blakus stāvēja vīrietis ap gadiem 60, varbūt vairāk... un viņš puikam kaut ko aktīvi stāstīja tajā skaistajā krievu valodā, kurā runāt es neprotu, bet vienmēr patīk dzirdēt, kaut arī dzirdēt gadās visai reti... es sāku dzirdēt sarunu, kad mazais puika jautāja "lidot", uz ko vīrietis pacietīgi atbildēja, ka nē, tas par ko viņš skaidro ir parkūrs un tad viņš tik fantastiski lieliski nodefinēja parkūru, ka es pat vikipēdijā tādu negaidītu... es pat nobremzēju no pārsteiguma un vēlreiz uzmanīgi paskatījos uz vīrieti... nekas viņā nenodeva intelektuāli vai večuku, kurš savu pensiju pavadītu jūtūbē skatoties parkūra video... tālūk... skaisti...