Adon ([info]lord) rakstīja,
@ 2015-09-01 08:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Alice Cooper - Freedom
Entry tags:tāpatvien

par 1. septembri
Manas visnepatīkamākās bērnības atmiņas saistās ar skolu un, protams, kulminācija bija 1. septembris. Stāvēšana pretī skolai ar ziediem rokās milzīgā mazāku un lielāku, bet vienādi tizlu bērnu barā, banālas uzrunas, kas jau sākumskolā likās muļķīgas līdz ārprātam, himna - sākumā padomju, pēc tam Latvijas plus vēl kaut kādi patriotiski latvju koru darinājumi, un tu tajā visā esi mazs un nenozīmīgs, tu esi daļa no bara... un tad bija trakākais - visi devās uz klasēm... ieiešanas klasē brīdis bija visnepatīkamākais... un arī vēlāk - jau vidusskolā, maz atšķīrās no sākumskolas sajūtām... tas sākās 1. septembrī un turpinājās katru rītu veselus 9 mēnešus... atverot klases durvis, sejā saņem sasmakuša, silta gaisa strāvu un tu ienāc klasē, kur tevi sagaida vispretīgākais elektriskās dzeltenās gaismas spektrs, svaigi vispretīgākajā eļļas krāsas tonī krāsotās sienas, glumi soli... un sākas troksnis, jo klasesbiedri nav tikušies veselu gadu, un viņiem ir par ko dalīties... un tad seko banālas skolotāja runas, grāmatu izdalīšana un tā joprojām, un tu saproti, ka esi nonācis ellē un šitas nekad nebeigsies... 12 skolā pavadītie gadi ir tukšākie, bezjēdzīgākie, pamatskolā un sākumskolā arī becerīgākie un skumjākie gadi, atmiņas par kuriem ir dzeltenais gaismas spektrs, sasmakušais gaiss un pilnīgā bezcerība...

priecīgu 1. septembri



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2015-09-01 12:02 (saite)
//cilvēks ar pazeminātām dotībām ir nemotivēts,//

Vot par šito arī ir jautājums: zemākas dotības vai neatrastas dotības? Nezinu, pieļauju abus variantus, saprotu, ka jāpēta.

// ticat singularitātei,//

Ne gluži ticam (ticēt nav labs termins, labs termins ir plānot) un ne gluži singularitātei, kā to zīmēja Kurcveils. Es atrodu, ka ``singularitātes`` jēdziens ir neprecīzs. Ar to ir domāta fāze, kad attīstība kļūst eksponenciāla, bet mēs no matenes atceramies, ka eksponente ir tāda līkne, kas jebkurā fragmentā (ja zoomo) ir līdzīga pati sev un tātad visticamāk ka mēs sen (vienmēr?) jau esam tajā ``singularitātē`` iekšā. Tā ir parastā normālā attīstība jeb progress un tā turpināt tad arī ir darāmā lieta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2015-09-01 12:10 (saite)
Pirmais jautājums tiek pētīts kopš psiholoģijas, kā zinātnes, izveidošanās, ja nebūtu slinkums meklēt, samestu linkus uz pēdējo gadu pētījumiem, bet tā kā tā nav īsti ne mana pētījumu, ne interešu sfēra, parasti šādiem rakstiem vairāk par abstraktu nelasu un operatīvi aizmirstu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-01 12:16 (saite)
Fakts, ka izdzīvošanas spiediena vājināšanās (tipa nav vairs jāstrādā uz lauka no rīta līdz vakaram gandrīz visiem) un izglītības/ informācijas pieejamība pavairo zināmo/ izpausto talantīgo skaitu, it kā norāda uz otro variantu, tb ka potenciāls ir visiem vai gandrīz visiem, vai realizējas- atkarājas no apstākļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2015-09-01 12:21 (saite)
vienkārši agrāk mazāk spējīgie laicīgi gāja bojā, tagad izdzīvo līdz vēlam vecumam visi slimie un gan miesās, gan garā vājie

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-01 12:23 (saite)
Un mēs aizvien labāk protam viņus izārstēt, nu jā, tāds Hokings būtu nomiris gadus 30 atpakaļ un šīs smadzenes mēs attiecīgi būtu zaudējuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2015-09-01 12:27 (saite)
jap

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?