Adon ([info]lord) rakstīja,
@ 2015-09-01 08:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Alice Cooper - Freedom
Entry tags:tāpatvien

par 1. septembri
Manas visnepatīkamākās bērnības atmiņas saistās ar skolu un, protams, kulminācija bija 1. septembris. Stāvēšana pretī skolai ar ziediem rokās milzīgā mazāku un lielāku, bet vienādi tizlu bērnu barā, banālas uzrunas, kas jau sākumskolā likās muļķīgas līdz ārprātam, himna - sākumā padomju, pēc tam Latvijas plus vēl kaut kādi patriotiski latvju koru darinājumi, un tu tajā visā esi mazs un nenozīmīgs, tu esi daļa no bara... un tad bija trakākais - visi devās uz klasēm... ieiešanas klasē brīdis bija visnepatīkamākais... un arī vēlāk - jau vidusskolā, maz atšķīrās no sākumskolas sajūtām... tas sākās 1. septembrī un turpinājās katru rītu veselus 9 mēnešus... atverot klases durvis, sejā saņem sasmakuša, silta gaisa strāvu un tu ienāc klasē, kur tevi sagaida vispretīgākais elektriskās dzeltenās gaismas spektrs, svaigi vispretīgākajā eļļas krāsas tonī krāsotās sienas, glumi soli... un sākas troksnis, jo klasesbiedri nav tikušies veselu gadu, un viņiem ir par ko dalīties... un tad seko banālas skolotāja runas, grāmatu izdalīšana un tā joprojām, un tu saproti, ka esi nonācis ellē un šitas nekad nebeigsies... 12 skolā pavadītie gadi ir tukšākie, bezjēdzīgākie, pamatskolā un sākumskolā arī becerīgākie un skumjākie gadi, atmiņas par kuriem ir dzeltenais gaismas spektrs, sasmakušais gaiss un pilnīgā bezcerība...

priecīgu 1. septembri



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lord
2015-09-01 09:59 (saite)
jā, nu tagad ir apņemšanās, ka kad pašam būs bērni, jāizdomā, kā viņiem likt saprast, ka tas viss nav nopietni, ka tas vajadzīgs tikai, lai iegūtu pamat zināšanas un ka jāiztur tikai līdz profesionālajai vai augstākajai izglītībai, kur viss kļūs mērķtiecīgāk, tai pašā laikā jāsaprot, kā nenogalināt jebkuru motivāciju...

nu, padomju laikā (paspēju pirmās divas klases) uz sienām karājās Ļeņins, Markss un Engelss, melnbalti portreti vienkāršos rāmjos uz pakaļējās sienas, nu un visādi augi, kuri tā vietā, lai ražotu skābekli, noēda pēdējo... nu un tad ļoti pēkšņi vadoņu portretus nomainīja drausmīgi pīti ausekļi un klases stundās sākām taisīt niedru puzurus, kuri tad arī kļuva par bāzes dekoru :D

bet runā, ka mūsdienās esot savādāk, es skolā strādāju pirms gadiem 8-10, vēl izskatījās visai skumji, bet tagad paskatoties uz draudzenes mammas klasi (pamatskolas skolotāja), liekas, ka tie bērni jūtas labāk

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]c3po
2015-09-01 11:06 (saite)
ojā, ģeniālie makramē mezglojumi!
un viss tāds brūns vai jēli zaļš :D
puzuri un papīra sniegpārsliņas vēl likās interesanti, ja to taisījām mēs paši. un vienu brīdi vecos sienu gleznojumus mēs varējām aizstāt ar savējiem, un tā tur parādījās visādi ķiņķēziņi un citplanētieši, bet tas šķiet bija uz īsu laiku.
un puķes bija visur, koridoros tās milzīgās kastes ar palmām!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2015-09-01 11:17 (saite)
pareiz, par palmām it visur es jau biju aizmirsis :D pie mums parasti tajos podos, lai paslēptu apraka kādam atņemtās skolas lietas, bet lielākais varoņdarbs bija tajā iečurāt, gadījās arī tādi personāži

un jā sienu gleznojumi gaiteņos arī pie mums kādu gadu vai divus bija parādījušies, bet neesmu pārliecināts, vai paši skolēni tur ņēmās, pēc satura tā varētu būt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?