jā, nu tagad ir apņemšanās, ka kad pašam būs bērni, jāizdomā, kā viņiem likt saprast, ka tas viss nav nopietni, ka tas vajadzīgs tikai, lai iegūtu pamat zināšanas un ka jāiztur tikai līdz profesionālajai vai augstākajai izglītībai, kur viss kļūs mērķtiecīgāk, tai pašā laikā jāsaprot, kā nenogalināt jebkuru motivāciju...

nu, padomju laikā (paspēju pirmās divas klases) uz sienām karājās Ļeņins, Markss un Engelss, melnbalti portreti vienkāršos rāmjos uz pakaļējās sienas, nu un visādi augi, kuri tā vietā, lai ražotu skābekli, noēda pēdējo... nu un tad ļoti pēkšņi vadoņu portretus nomainīja drausmīgi pīti ausekļi un klases stundās sākām taisīt niedru puzurus, kuri tad arī kļuva par bāzes dekoru :D

bet runā, ka mūsdienās esot savādāk, es skolā strādāju pirms gadiem 8-10, vēl izskatījās visai skumji, bet tagad paskatoties uz draudzenes mammas klasi (pamatskolas skolotāja), liekas, ka tie bērni jūtas labāk