par vārdu
aizvakar sniedzot interviju televīzijai, saskāros nemīļāko jautājumu un atcerējos to, ko jau biju paspējis aizmirst... mans visnemīļākais jautājums pasaulē ir "kā jūs sauc?", jo es uz to nekad neprotu atbildēt un vienmēr atbildu kaut kādu koķetu fufeli... nu, pirmkārt, es esmu pieradis, ka cilvēki, ar kuriem runāju, mani pazīst un šādus jautājumus neuzdod, otrkārt - man drausmīgi nepatīk mans vārds, es 30 gadus cenšos ar to sadzīvot, bet man neizdodas, bērnībā pat nicinošās iesaukas man bija mīļākas par vārdu, bet par laimi - mani diezgan daudzi neasociēja ar vārdu, tāpēc iesaukās sauca liela daļa no manas komunikācijas loka... iesauku bija miljons, un ne vienmēr tās bija foršas, taču arī tās mani apmierināja labāk, kā ja mani uzrunātu vārdā, vai vēl, nedod Dievs, uzvārdā... un tā nu es līdzšim neesmu sadzīvojis ar savu vārdu, kaut arī iepazīstoties daudz biežāk saku savu vārdu, nevis "čau, es esmu Lords, ļoti patīkami"... tā lūk, televīzijas meitenei es novilku bērnu manierē "māni sāuc āndris", "un uzvārds?", pēc šī jautājuma es jau biju pilnīgi dusmīgs un izsists no līdzsvara, tāpēc ātri nobubināju, cerībā, ka nepārprasīs, bet jā, pārprasīja :D