par mākslas galerijām
ceturtdien melanholiski brienot par Raiņa bulvāri pamanīju, ka ēkā netālu no pirmās ģimnāzijas, kur iepriekš bija kaut kāda vēstniecība, tagad ir okupācijas muzejs un tiek piedāvāta Šagāla litogrāfiju un Dufī un vēl divu franču mākslinieku grafikas... protams, ka kaut ko tādu mūsu galvaspilsētā, kur klasiskā māksla parasti tā vienkārši uz ielas nemētājas, man bija jāredz... pirmais salīdzinājums, kas parādījās ienākot izstāžu zālē, bija ar Daugavpils Rotko mākslas centru, kur ir redzams, ka ieguldīti milzīgi līdzekļi, rezultātā radot otršķirīgu galeriju, absolūti nepiemērotu Rotko formātu eksponēšanai, no milzīgajām telpām atvēlēts miniatūrs kambarītis, kurā milzīgie formāti ir teju viens uz otra sakārti un atkāpties nav kur... un pastāvīgi slēdzas iekšā signalizācija (es netīšām iedarbināju signalizāciju reizes četras un vienu apzināti, lai nodemonstrētu neapmierinātību :D)... vēstniecības ēkā uz notecējušām ar krītu balsinātām sienām ir piestiprināts kas līdzīgs kreppapīram, litogrāfijas ir sakārtas uz rupjām stieplēm pie steidzīgi pienaglotām latiņām, bet sakārts ir ļoti līdzeni un gaismas saliktas tik labi, ka to tikai pēc laba laika pamanīju, ka nav kur piekasīties apgaismojumam (Rotko muzejā, protams, ar gaismošanu viss ir ļoti slikti - prožektori izgaismo gleznas centru, uz malām taisot elegantu vinjeti, bija pat kur viens prožektors uz divām Rotko formāta gleznām)... gana sirsnīgi, jāatzīst, man ļoti patika... nu, darbi arī jauki... pēc jaunā gada būs Dalī, braukšu atkal, izskatās, ka man Rīgā ir jauns mīļākais muzejs...