par mākslu
kādreiz lielākajai daļai nejaušo vai apzināto skatītāju manas bildes bija vienaldzīgas, ja bija komentāri, mani lamāja par morbīdumu... pēdējā laikā viedokļi sāk parādīties arvien biežāk un samērā bieži sanāk saņemt pārmetumus par tēmu "kur tad šeit māksla", "tie jau astoņdesmitie", un bla bla bla ar domu, ka tas, ko es daru nav māksla, un izskatās, ka daudziem šis jautājums patiešām ir dikti svarīgs un sāp... ar to, ka es piekrītu, ka tā nav māksla nepietiek, man bez maz ir jāapsola, ka es nekad tā vairāk nedarīšu - pārdošu fotoaparātus un ja arī vēl nākotnē domāšu par kādu hobiju, tad labāk, lai tas būtu saistīts ar makšķerēšanu vai pastmarku vākšanu... interesanti ir tas, ka cilvēki, kuriem parasti ir svarīgs "mākslas" jautājums parasti ir kaut kādā veidā ar mākslu saistīti - ne vienmēr tie ir mākslinieki, tie var būt arī mākslas preču pārdevēji vai vizuālās mākslas skolotāji.... no vienas puses man vienmēr ir licies dīvaini, ka naturālistiskas ainavas ir māksla un ir mūsdienīga un tas ko es daru ir nemāksla un astoņdesmitie, man jau domāt, ka reālisms ir 19. gadsimts, bet ok, es jau arī fotogrāfijā vietām sāku nolaisties līdz 19. gadsimtam, tāpēc no savas puses nekritizētu... ja šie te mākslinieki jūtas moderni un viņiem šķiet, ka viņi rada mākslu, tad jau jāstrādā laikmetīgos žanros, ar laikmetīgiem materiāliem, bet nē - gleznojam ceriņus un jūru saulrietā un lamājamies par to, ka kaila meitene mežā ir 80-tie gadi un nemāksla...

kad šiem cilvēkiem lūdzu parādīt fotogrāfiju, kas ir māksla, man rāda tos pašus astoņdesmitos gadus vai atsevišķus mūsdienu fotoprojektus, daļu no kuriem es neuztveru kā mākslu nu necik necik... no vienas puses fotogrāfija vispār nevar būt māksla, no otras puses, mūsdienās par mākslu vispār ir smieklīgi runāt, māksla jau sen ir pārgājusi no estētisko vērtību nesēja uz līdzekli, ar kuru tiek paustas attieksmes, veidots dialogs, mūsdienās māksla cilvēkiem liek domāt un runāt (no "liek runāt" aspekta sanāk, ka arī tas, ko es daru, ir māksla, ja jau ļaudis lamājas :D).... un par tiem astoņdesmitajiem runājot, ja šodien kāds vēlas būt moderns, es drīzāk ieteiktu mest mākslu pie malas, tā ir novecojusi disciplīna, un sākt, teiksim, programmēt... tas būs moderni un mūsdienīgi...

izlēju žulti un tā arī nesapratu par ko uzrakstīju :D