par infantilo un labo... :)
tagad vakarā gāju mājās no darba garām bērnudārzam, pie žoga pienāca meitenīte un teica:
- Labrīt!
- Labrīt!- es atbildēju un kaut kā nemanāmi un nekontrolēti sejā parādījās smaids, aizmirsās viss pasaules grēcīgums un uzlabojās garastāvoklis...

tomēr mazos bērnos ir kaut kas tāds... gribu bērnus :)