Jā, lūdzu, paturpini, jo man ir ļoti līdzīgas sajūtas par šo.

varbūt, ja sanāk, pakomentē par to indīgumu

(Reply to this) (Thread)

+

(Reply to this) (Parent)

Vienā Trollīša Mumina grāmatā bija tāds stāsts par neredzamo bērnu, kurš kļuva neredzams, jo viņam bija indīga tante. Viņas indīgums tika raksturots šādi - kad meitene palīdēja un nokrita uz tikko salasītām sēnēm, tante teica, ka būtu vēlams nedejot pa ēdamlietām (brīvs pārstāsts). Es izlasīju pieaugušā vecumā un domāju, ok, ar mani ģimenes sievietes šādi runā visu dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njā, this.

(Reply to this) (Parent)

pasīvā agresija vai emocionālā vardarbība. briesmīgi. un yādi teksti tak iesēžas uz dzīvi. tur par rudzīši neglābs:))

(Reply to this) (Parent)

burvīgs piemērs, bet indīgums ģimenē ir labi atpazīstama lieta, mani vairāk ieinteresēja, kā tieši liljas apmeklētajā pasākumā tas izpaudās, proti, pieaugušu, svešu cilvēku starpā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izpaudās nevis tieši kā ģimenes indīgums, bet negativitāte, skaudīgi komenti, varas attiecības... sarunas pie galdiņiem. "es ieeju zālē un redzu, ka šeit īsti nav neviena jaudīgāka par mani". nu tādi raganu prikoli. leģitimizēta skaudība. man bija vnk mazliet neomulīgi, jo tur arī visas tās enerģiju lietas, atvērtie, ievainojamie stāvokļi... nav tas gaišākais lauks, kurā uzturēties

(Reply to this) (Parent)

sievišķības esence latvijas sieviešu izpildījumā ir manipulācija. Redz citus cilvēkus kā lesser beings, jo tikai lesser beings var kontrolēt, izdabūt savam ego vajadzīgo tā, ka nesamanīs. Sievišķība, kas izriet nevis no vienlīdzības un mīlestības, bet no slēpta nolūka aizlāpīt caurumus pašas dvēselē. Rada nepatīkamu, vieglas vardarbības sajūtu. Īpaši jūtīgos bērnos.

Man kā (hetero)sievietei personīgi visvairāk pievelk tieši sievietes, nevis, kuras ir sievišķīgiņas (es nezinu, kā un no kuras puses džeki tādām tuvojas), bet tādas, kurām vienkārši cauri var redzēt, ka viņas sev patīk. Kaut vai netīrā pidžamkreklā, bet var redzēt, ka viņa sevi mīl. Bet tajās pārlieku uz savu ārieni un uzvedību fokusētajās vīd cauri nedrošība un konstanta apkārtējo manipulēšana uz savas "sievišķīgās dabas" rēķina.

Man ir bijis tāpat, but it doesnt have to be that way. Praktizēt un kultivēt sievišķību sevī ir fun, izrādās, tam nav jābūt pienākumam pret vīriešiem, citām sievietēm, dzimumlomām un kāda priekšstatiem. Retrīti mani arī krindžotu, bet patīk viss tāds tusiņš ar sevi, uzvilkt kleitu, aptīt lakatu, dejot, dziedāt, kārtot, tīrīt, veidot ap sevi skaistumu, vākt puķītes, kastaņus, akmeņus, dedzināt sveces, spēlēties, masturbēt, aplikt rotas, uzlakot nagus, astroloģija, enerģijas, rūpes par citiem. Ok, varbūt šis arī izklausās krindžīgi, bet ja to visu uztver viegli un ne pārāk nopietni, tad tas ir ļoti patīkami.

(Reply to this) (Thread)

Nu jā. Ar to es gribēju turpināt. Visus tos akmenus & pukītes & kleitas es jūtu kā sieviskības sastāvdalu, bet manipulācija, mulkību runāšana pārliecinātā tonī (mansplaining adaptācija), manipulēšana / resentment, indīgums - tās ir vnk traumas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā visa ir nemīlestība/nosacījumu mīlestība pret sevi un citiem. Un nav svarīgi, vai tu sludini sievišķību kā zemāk komentārā lasāmo formulu, ar kuru arī mani tiranizēja bērnībā (uzvedies/ģērbies taču kā meitene), konkurē, manipulē... vai arī esi radikāla feministe, kas mauc otrā grāvī, nīst, nosoda un paaugstinās pār jebkādām "tradicionālās sievišķības" izpausmēm. Been there un man tas viss aizvien vairāk šķiet kā tāda pati sevis nemīlestība un glābiņa meklēšana formulās/idejās par pareizo, nepareizo sievišķību. Tur drusku iebrauc arī šīs ezotēriskās sievišķības kustība, jo arī tai brīžiem ir raksturīga augstprātība pret citām sievietēm. Un indīgums ir aizgūts, iemācīts no senču sievietēm, kas runājušas indīgi iepriekš. Kamēr neizdosies pārraut šitās upuru saites, piedod, mīlēt pāridarītāju kā bērniņu, tikmēr vajadzēs pareizās eksistences formulas, lai kaut kā izturētu dzīvi.

(Reply to this) (Parent)

šis atgādināja, ka reiz biju vienā tādā lezbiešu pasākumā pie jūras. nerunāšana. kompozìcijas no dabas materiāliem. klusuma retrīts vai. es savai kompozīcijai biju iespraudusi kārtìgu koku centrā, bet grupas vadìtāja to visu laiku ņēma ārā un pēc tam komentēja, ka tas esot agresīvi. lūk..tur man arī kāpa milzu dusmas par kaut kādu pārprasto sievišķību..viss tā maidziņi..slābani.
pat falliskus objektus nedrīkst veidot..dusmoties arī nedrīkst..:))

(Reply to this) (Thread)

bet gan jau tas par konkrēto kompāniju..ne vispār. :)

(Reply to this) (Parent)

Lezbiešu kompānijā iespraust mietu, visai gudri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..pirmkārt, es daru, ko sajūtu un gribu. otrkārt gan parastā, gan lezbiešu kompānijā ir iespējama vīrišķa enerğija.

..noskaties seriālu the real L word, sapratīsi, ko ar to domāju!;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skatos visādus mana statusa vīriešiem piemērotus video, bet ar šitajām te gan ne. Manuprāt, ku-kū un viss. Paldies par ieteikumu.

(Reply to this) (Parent)

es nesaprotu kādā tieši kontekstā tu šeit lieto vārdu lezbiete vai kā tieši tu pieņēmi, ka lezbietēm nepatīk falliski objekti. un kā vēl patīk. turklāt - tieši tā - kā objekti. man ir vispār aizdomas, ka es drīz Tevi nobloķēšu, jo jau kādu laiku es domāju par to, ka neesmu vēl pieaugusi savā cilvēkmīlestībā tik ļoti, ka varētu mierīgi lasīt tavus komentārus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

based

(Reply to this) (Parent)

jo? nedrīkst izteikt savas domas un sajūtas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tieši tāpēc.

(Reply to this) (Parent)

tu esi lezbiete?

(Reply to this) (Parent)

nu es pārlasìju
.nekādi personīgi pret tevi nevērsos. ja tas tevi aizskāra, padomā,kāpēc. nobloķēt,protams, ir vieglākais ceļš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

runa ir par stulbumu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

stulbi, ka nepatīk lezbenes, vai par ko?

(Reply to this) (Parent)

Citus par stulbiem saukt IR stulbums.

(Reply to this) (Parent)

yes i feel you.
protams, es neesmu tik tālu savā attīstībā, lai būtu empātiska pret visām žurnālsievišķīgākajām sievietēm vai tradicionālām vai hipsterīgām nav pat atšķirības.
mana automātiskā reakcija, ja sanāk to redzēt/par to runāt, ir noliegums, sprauslāšana un acu ritināšana.

bet nu tur arī zināma "bērnības" trauma, kad vecāki, pirmo reizi ieraugot pēc ilgiem laikām pirmais, ko saka, ir no sērijas: "kāpēc tu izskaties pēc bomža, kāpēc tu neesi saķemmējusi matus, kas tev kājās, tu taču esi pieaugusi jauna sieviete, kāpēc tu staigā saplēstās drēbēs", vai arī: kaut kas šī fantastiskā trenda ietvaros: O! tu esi pieņēmusies svarā!
tas, protams, nav neitrāls viedoklis, bet "bērnības" traumu atgremošana.

bet ja es drīkstu izpaust arī savu viedokli, man vienkārši nav skaidrs, kā NU BET PA KURU LAIKU, sievietēm sanāk sevī real-life nofotošopēt līdz sīkumiem! bet tā vietā lai man būtu patiešām īsta apbrīna par teorētisko time-managment (īstā dzīve + satriecoši nevainojams imidžs), vienīgais, ka galvā automātiski nāk ar izsaukuma zīmēm ir FAKE!FAKE!!FAKE!!! līdz ar to neiecitība un novēršanās.

bet nu fakts, ka mana pacietība ir tuvu 0 ir visiem skaidri zināms fakts. jautājums, kas paliek aktuāls un man pašai liekas uzdošanas vērts savam ego: vai es kādreiz būšu pietiekami pieaugusi un nobriedusi, lai visu šito akceptētu un pereodiski par to teorētiski nevārītos.
bet nu jāsaka, ka ikdienā ar to nesaskaros šeit nl vidē. darbā visi tādi normāli, nesafotošopēti un nekrāsoti. a vot atver instagramu un paskaties apkārt, žoklis atkarās un varētu kādam iedurt ar mazu asu ķemmīti

(Reply to this) (Thread)

:* :* :*

bet nu arī, visiem tas nav jāpieņem, visiem tas nav ceļš. man ir tāda sajūta, ka man it kā no augšas tiek parādīts darbības lauks. ka pacietība un transformācija tieši šajā jomā ir mans uzdevums. jo patiesībā jau visas, savas sirds dziļumos, alkst būt īstas.

(Reply to this) (Parent)