Man patīk ziema, bet at-parkoties un parkoties ziemā ir pizģec! No rīta 30 min rakām ārā mašīnu un pēc tam vēl 15 min es mēģināju izbraukt no tās vietas ārā. Tas ir īzī pīzī, ja notiek uz normāla asfalta, nevis bruģa + tramvaja sliedēm. Vkarā 30 min mēģināju izbraukt caur sniega čupu uz apmales. Nu i nah*i labāk samaksāju 40 eur un turu zem jumta, nekā šitādas izklaides un nervi beigti. Un vēl visādas oktas šmoktas un kasko šmasko, kas man sanāk nenormāli dārgi, jo esmu čaiņiks, tas nekas, ka tiesības no 2010. gada!

Sāku saprast, ko Nīče bija domājis sakot, ka tas, ka visiem māca lasīt, sabojā rakstīšanu. Tik ļoti kaitina visi tie pseidožurnālisti, kas savus savārstījumus, kas pamatoti tikai ar pašu subjektīvo viedokli, publicē visās malās bez maz vai kā zinātnisku pētījumu.

Vakar piedalījos pasākumā kopā ar jakutiem, bet beigās izrādījās, ka neviens no klātesošajiem nav jakuts - to varētu drukāt rasisma un ksenofobijas apkarošanas bukletos, jo... nu īstenība tā pat kā skaistums nāk no iekšām.

Par īstenību runājot - pagājšņedēļ sapratu, kas man īstenībā šausmīgi nepatīk konferenču vidē:
- kad cilvēki neievēro sev noteiktās prezentācijas laiku - ja kādam reiz ir piešķirts noteikts laiks prezentēt specifisku tēmu konkrētā laikā, es ļoti saasināti uztveru to, ka kāds paņem tā plašāk (es nedomāju divas reizes plašāk, bet pat trīs vai četras reizes plašāk). Kamon tā ir PREZENTĀCIJA nevis lekcija. Šadās reizēs liekas, ka "prezentētājs" nerespektē ne auditoriju, kas sāk žāvāties un virināt programmu (neesmu redzējusi nevienu prezentāciju, kas pārsniegtu laiku, bet pēc kuras gribētos teikt, ka bija vērts, tiešām laba un tā, NĒ, visas labās ir īsas konkrētas un tam atvēlētā LAIKĀ), ne organizētājus, kas bažīgi skatās pulkstenī un domā kurā brīdī tā pieklājīgāk pateikt, ka varbūt vajadzētu beigt muldēt. Vai tiešām šie cilvēki nekad neizmēģina, cik daudz laika aizņems viņu prezentācija?
- kad cilvēki prezentāciju / runu / whatever LASA no papīra. Vai tiešām jūs gribat izlikties par nopietniem profesionāļiem saķēruši to papīra stērbeli kā glābšanas riņķi. Te nav pamatskola. Es pat esmu ievērojusi, ka nespēju uztvert nevienu šādu "prezentāciju", kas nolasīta no papīra, tikko kā dzirdu, ka cilvēks lasa, tā mans prāts aizceļo imaginārās tālēs.
- kad cilvēki formālos pasākumos nerespektē citu laiku (to es vēl varu saprast starp diviem cilvēkiem, pati varu lielu daļu dienas mēģināt izkasīties no mājas, bet...) - visiem ir sarunāts taksis vienā un tajā pašā laikā no rīta (trijos naktī!!!), bet kaut kā sanāk, ka ~20 cilvēki gaida, kamēr 2 cilvēki padzers kafiju un izdomās pievienoties.

Pēc ilgsošas apkārtbraukāšanas, jāatzīst, ka visnekulturālāk lidmašīnās uzvedas skolotājas.
Kā tirgusbābas tramvajā.

Viendien taisoties uz sanāksmi ar viena "liela sociālā portāla" pārstāvi domāju, kā tie perfektie laminētie cilvēki saglabā savu perfektumu. Vienalga cik ilgi es no rīta taisos, jau pusceļā uz daru man ir Ingunas sudrabas frizūra*, nobristi zābaki (jā, pat sausā laikā), drēbes kaut kādās mistiskās pūkās un skropstutuša nevis "uz" acīm, bet "zem" acīm. Par dienām, kad pārvērtējot laikapstākļus uzvelku gumpeļus un nākot no darba izskatos pēc idiotes, jo visi tādi saulenēs un šļopkās, vispār nerunāsim.

* Te pie vainas varētu būt arī tas, ka nesen piespiedu kārtā nomainīju savu indīgo syoss šampūnu pret afigenno naturālo sibēriku. Tik sausi mati man savu mūžu nav bijuši, lai arī tajā syossā, ko lietoju kādu gadus 8-9 plašā spektrā ir sastopami tie sulfāti, kas tipa matus padara sausus. Varbūt kādam, kam mati ir ļoti taukaini šis ir brīnumlīdzeklis, bet tā kā manējie jau tā ir diezgan sausi, ar siberiku vispār pizģec salmi :/.

Vienīgais, kas reizēm baigi iecepī ir tas, kā cilvēki mēģina pacelt savu pašapziņu uz citu rēķina. Visvairāk šajā sakarā mani besī sievietes ar lieko svaru, kas pilnā rīklē bļauj, ka viņas lūk ir "īstas sievietes". Jo nez kāpēc man vienmēr ir licies, īstas sievietes ir tās, kurām ir attiecīgais hromosomu komplekts nevis dzīvsvars.

Ja savā ādā jūties labi - burvīgi, bet tas citus nepadara mazāk īstus.

Gribēju pačīkstēt par to kā trīs dienas mocījos pa Šmiseli un ceturtajā vēl dabūju palikt Frankfurtē (protams, pēc desošanas caur visiem tiem tuneļiem un gandrīz otrās astmas lēkmes manā mūžā), kur mani iemitināja smēķētāju istabiņā, pēc tam sarakstam pievienojās trīs stundas nedēļā (kurā, jau tā viss ir saplānots pa minūtēm), kas tiek sadirstas ar tuftu, šodien nāca klāt bēda par to, ka maijā būs nevis taureņi un putniņi kā visiem normāliem cilvēkiem, bet četras sienas un nebeidzami papīru kalni. To visu pavadošās filozofiskā rakstura domas vajadzētu pierakstīt, bet sīka balstiņa galvā (nihiliste) saka "Skuju!"

Vēl viņa katru rītu pie datora ieslēgšanas dzied "Dominique".

p.s. Kaimiņam atkal pilnmēness un mans Sandmens krāpjās nesot murgus, kuros es lasu grāmatas un domāju: "NĒĒĒĒĒĒ, TAS NAV DOSTOJEVSKIS!!!" (.. jo es nedrīkstu lasīt neko citu kamēr neesmu pabeigusi Karamazovus. Vēl 150 lpp.)

Ienīstu Frankfurtes lidostu!

Ienīstu, ienīstu, ienīstu!!!

Es vispār esmu toleranta un tā, bet kad kārtējo reizi man tiek piespļautas acis, paslīdējusi kāja, kas rezultējās gandrīz izmežģītā rokā, un divreiz dienā jārok ceļš uz garāžu, tā vien gribas teikt: "Tā ziema vienreiz varētu pist nahui!"

Ghah! Es mirstu nost no saviesīgu pasākumu trūkuma, gandrīz vai jāiet uz Dueta Sandra koncertu valentīndienā. Jo cita nekā NAV!

Saprotu, ka vasarās nekā nav, jo visi mobilizējas festivāliem vai vienkārši dezertē zaļumos, bet ziemās taču var dzīvoties pa pagrabiem :/

Visu decembri priecājos par to, ka šogad esmu ļoti cītīgi sekojusi līdzi jaunumiem mani interesējošā mūzikā. Šodien nolēmu apskatīties, vai tomēr kaut ko neesmu palaidusi garām, un secināju, ka pizģec, cik daudz esmu palaidusi garām!!!

Man reizēm liekas, ka mūziķi vienkārši gaida, kad es viņus apskatīšos discogs.com un secināšu, ka nekā jauna nav, lai nākošajā dienā varētu uzbliezt jaunu albumu. Tas galvenokārt par Von Thronstahl un Hocico, jo tos es stalkoju vismaz reizi mēnesī.

Atradu burvīgu filmu The Great Global Warming Swindle.
Protams, ir grūti neņemt vērā vidi, kurā esmu uzaugusi un strādājusi, bet arī tīri personisko uzskatu dēļ, vienmēr ir gribējies uzšaut ar ģeogrāfijas grāmatu pa pakausi, tiem kas bļauj "globālā sasilšana lalalalalā". Pirmkārt jau klimata pārmaiņas nevis globālā sasilšana (man ir klusa cerība, ka pēdējā vasara daudzus no šī netikuma būs izārstējusi).
Otrkārt, cik neiedomājami iedomīgam ir jābūt cilvēkam, lai domātu, ka mēs esam tie, kas sadirš klimatu un liek kust nabaga ledājiem. Newsflash - ledus kūst! Tas ir tas, ko ledus ir darījis pēdējos 12 000 gadus un šaubos, ka nabaga tā laika cilvēki kurināja tik daudz ugunskuru, ka ierosināja ledus laikmeta beigas*.
Un vietā, kur zinātnieku onkulis stāstija, ka veisksmīgākais veids, kā projektam iegūt naudu, ir iepīt tur klimatu un globālo sasilšanu, sāku rēkt pilnā kaklā. Tas ir smieklīgi tāpēc, ka tā ir patiesība! Es esmu redzējusi kā cilvēki to dara, jo viņiem gluži vienkārši nav izejas. Citas vides sfēras mirst bada nāvē, kamēr klimatniekiem vajag tikai mācēt pareizi paprasīt.
Es, protams, nesaku, ka tagad visu vajag topīt ar oglēm un mazutu**, kakāt savā akā jebkurā gadījumā ir stulbi, bet beigt skandināt vienu un to pašu un padomāt teiksim par to, kāpēc mūsu reņģēs ir kadmijs, kāpēc jūras krastā var atrast nosprāgušas kaijas, kam pilns kuņģis ar plastmasu. Un varbūt beidzot beigt likt visas olas klimata groziņā. Cilvēkiem liekas smieklīgi visādi mākoņstūmēji, bet tas, ko klimata entuziasti pauž ir gandrīz vai tas pats - ja mēs visi sadotos rociņās, tos mākoņus tomēr varētu pastumt. Ņihuja. Bišķi lielāka saules aktivitāte, pāris vulkāni Islandē un var visas CO2 emisiju kvotas nolaist podā.



---------
* atgādinājums sev - pajautāt tēvam, cik daudz CO2 vajadzētu saštancēt, lai atkausētu visu Latvijas teritoriju no 2 km biezas ledus kārtas (šis varētu kļūt par labu ģimenes joku).
** no otras puses - nav jābūt politologam, lai saprastu, kas ir lobējis ideju par pilnīgu pāreju uz gāzi.

Es, protams, no randiņiem neko nejēdzu, bet srsly - W T F???

"Pat ja atraktīvs stāstījums par iemīļoto darbu, hobiju nav kļuvis par iemeslu neveiksmei, tad vienmēr paliek drošs veids sabojāt tikšanos - izpaust savu augsto intelektu, kas ne katram būs saprotami un pieņemami."

Roses are red
Violets are blue
Aggressive drivers
Should be burnt alive

Jeb kā es tiku no galvas līdz kājām nolieta ar dubļainu ūdeni tikai tāpēc, ka kādam bembistam gribējās pārbraukt krustojumu pie sarkanā. Un es jau tā biju piespiedusies pie LMA sienas (tur aš mana kontūra palika)!

Vienkārši figeju! Ja man būtu automāts...

Atvelkot vēl 20 Ls no manas algas sanāk, ka es varu ēst labi ja divas nedēļas mēnesī. Pāris mēneši šādas dzīves un valsts dabūs man pārstādīt muguras smadzenes. Lūk burvīgs veids kā padarīt cilvēkus slimus ar "veselības nodokli" bļe!

Reizēm dažādu notikumu rezultātā krājies naids un dusmas koncentrējas vienā punktā, kas laikam tēlaini saucas par pēdējo pilienu. Ir labi ja tas ir, teiksim, nepareizi izprintējies dokuments, kuru var saplucināt, bet cik bieži tad tā gadās?

Tagad viss reidžs ir koncentrējies uz manām acīm. Jei bogu vajag ļoti lielu gribas spēku, lai nepaņemtu āmuru un nenodauzītu uzacu kaulu un pēcāk ar to pašu āmuru ietu medīt sūda vizāžistus, kas to vien trallina, cik daudz var izdarīt ar deep set eyes.

Da ņih*ja ar tādām nevar izdarīt!!!

Kill 'em!
Kill 'em all!!!

Varētu turpināt citēt, jo esmu nonākusi līdz aizraujošajai vietai ar zombijiem un "Damn it, it wasn’t quite fresh enough!", bet man uznāca kašķis.

Kas ir ar šitiem visiem horoskopistiem, kas svarus apraksta kā kaut ko pa vidu starp nymphobitches un atention whores? Nevienus tādus svarus neesmu satikusi, a pati vēl jo projām nezinu, ko nozīmē "flirtēt" (kaut kas starp filcēšanu un blietēšanu?), bet to, ka citi skatās neredzu pat tad, ja solmeite blakus skaļi komentē.

upd. vai tomēr filtrēšanu hmmm

Jā, un ar pilnmēnesi nekas vēl nebeidzas, jo Laura Dreiže ir sarakstījusi kārtējo romānu.
Man nav nekas pret vampīriem, pūķīšiem un stīmpanku, bet knapi pilngadīga filoloģijas studente, kas raksta par darbu "kriminālmeklēšanā" izraisa vēlmi pārvērsties par Berserkeru. Kaut būtu iegūglējusi kriminālprocesa likumu un izlasījusi, ka nav tādas "kriminālmeklēšanas". Ir kriminālvajāšana, kas ir pirmstiesas kriminālprocesa daļa nevis darbavieta bļe.
Tas pat nav kaitinoši bet vienkārši pretīgi - ja grāmata tiek rakstīta jauniešiem, tad varma atļauties štancēt nekvalitatīvus sūdus. "Rakstnieks" var izdomāt: "o pie mums klasesstundā bija uzaicināts policists un esmu redzējusi piecas CSI sezonas, tagad es esmu tik gudra, ka varu sarakstīt kriminālromānu".

Vispirms tā gnostiskā kriminoloģija un tagad šis... pasaule tiešām iet uz galu.




P.S. Čī, Valkīre - cikos mēs satiekamies?

Noskatīju šo grāmatu Book Depository, biju absolūti pārliecināta, ka tas ir kaut kas par hormoniem, kādi jauni biosociālās kriminoloģijas pētījumi. Labi, ka rūpīgāk apskatīju vāciņu un tomēr izlasīju aprakstu.

"Samael Aun Weor gives a complete scientific explanation of the science of transmutation and its intricate workings in the endocrine system, the chakras [!], the Astral [!!] and Vital Bodies, and more. In the second half of the book the student will discover the many types of clairvoyance [!!!], how they manifest, how they are developed, and how they play a part in the horrendous crimes that plague humanity."

Man nav nekas pret čakrām, astrālajiem ķermeņiem un gaišredzību, bet... šis ir vienkārši NEPAREIZI!
Kā var šitā piesmiet kriminoloģiju!

IN YOUR FACE!

Bet viņi ir totāli slimi! Nez kā tie cilvēki dzīvo. Vai viņi maz skaļi var teikt, kur strādā nebaidoties atrauties pa purnu. Man, piemēram, būtu vienalga, ja cilvēks iepazīstoties kā savu profesiju minētu pataloganatomiju (tas pat būtu interesanti) vai nez asenizācijas mašīnas šoferēšanu, bet ja kā nodarbošanos minētu kakalalismu... atvirzītos tālāk, lai neapliptu.
Lepru un mēri vēl var izārstēt, kakalalisms ir uz mūžu.