Prevjū
1
2
3
4

Dance with your eeego
Vain is your placeeebo

Jau vvz cik ilgu laiku stagnējos muzikālā ziņā, pagaidām pietiek ar veco un aizvēsturisko, savādāk - kāda jēga no tiem n-tajiem aizdirstajiem GB, ja es tik raušu jaunu un veco aizmirstu.
Visu pēdējo nedēļu, katru dienu, atnākot mājās pirmais, ko klausos ir Dirty Granny Tales. Pēc statiskas veģetēšanas pie pārklausītā last.fm rādiō, DGT atgriež dzīvību. Viņi var iemācīt pat kā lidot uz slotas. Varbūt zemapziņa mani līdz piektdienai grib uztrennēt par ūberlelli, ja reiz spītīgi pieprasa Ze Leļļu Meistarus nonstopā.
Žēl gan, ka tikai divi albumi. Gribētos vēl... vēl, vēl, vēl!

upd. Āāāā es gribu to redzēt!!! Nez vai viņus var iemainīt pret Dzilindžeru.

Īstenībā jau kādu laiku izmisīgais "GRIBU DZĪVOT!" iekš galvas ir pārvērties par diezgan pārliecinātu un spītīgu "Буду жить".

Varbūt iekodējos (pateicoties Moon Far Away un Theodor Bastard)

p.s. Ja vēl kāds, tāpat kā es, ir palaidis garām Moon Far Away Minnesang. Nav tik kruts kā Беловодие bet atsevišķi gabali ir ļoti jauki.

Pievienojam The Wolf sarakstam burvīgi OSTi no ne tik burvīgām filmām.
Wooooo + vēl aiz loga ikgadējā sirēnu kaucināšana.

Vēl man ir nereāls wtf par to, cik ātri un cieši es aizmiegu jaunajās telpās. Nez varbūt svaigais gais un zemā temperatūra pie vainas, vai arī vienkārši beidzot nav jāguļ cietā gultā.
Sapņu gan nav. Vispār.
So turpinam - Kinuko Y. Craft

(Vienmēr esmu gribējusi šitādu jostu (un roku))

Vēl man patīk Truart, šams atgādina juuudas слегка vēsturiskos ierakstus.

Jel! Milzīgs paldies visiem, kas reklamēja un neatlaidīgi klausījās OTWATM jauno albumu!
Vienkārši ĪīĪīĪ (vispār tas laikam ir vienīgais, ko par mūziku pēdējā laikā saku (konstruktīva kritika ha-hā), bet šitas ir īpašs "ī").
Rome gan neatgādina, bet konkrēti atgādina The Walker Brothers un sešdesmito popsu (kas ir viena no labākajām popsām everest) - piemēram, šitas un šitas.

Reizēm smieklīgi kā viss sinhronizējas, pusdienās lasīju skumjo stāstu par Lamiju (vienā teikumā no vikipēdijas: Lamia (Greek: Λάμια) was a beautiful queen of Libya who became a child-eating daemon)...

...Un Rādiō sāk spēlēt Nora Keyes - Look At You, You're Ugly*. Tādās reizēs nez kāpēc liekas, ka visums man saka čau.

----------
* Viss albums ir vienkārši dievīgs, šitāda mūzika man pēdējā laikā liek lēkāt un spiegt!

Ideālās dziesmas uzrodas pašas no sevis.

The Joy of Nature – Tanchão

No

Bet viss pārējais saturs nav tik daiļš kā tā viena dziesma :/

Sandmans atkal ir pelnījis pa tauri. Vakar atslēdzos pie makten garlaicīgas filmas un redzēju ļoti skaistu sapni, vēl naktī lienot zem segas domāju, ka redz kā tik sen nav bijuši šitādi sapņi.
Bet no rīta TUKŠUMS! Tikai tāda pabalējusi sajūta.

Sajūtas jāmeklē citur, piemēram, noder ilustrācijas

p.s. Pus karaļvalsti par Nový Svět – Into Your Skies

p.p.s. Virsmātes partijas nemaz nebija tajā blāķī *šņuk

Ja agrāk likās, ka mūzikai, lai ietaksētos kā "krutākajai no krutākajām", ir jāsatur akustiskās ģitāras skaņa, tad tagad liekas, ka vienīgais, ko vajag, ir bungas vai kāds cits dauzāminstruments.

Bet varbūt tas ir tikai ieilgušais rituālais periods.

"Jans Žižka, kas Viklefa maldu atbalstīšanas dēļ samulsināja Bohēmiju, gribēja, lai pēc nāves viņam nodīrātu ādu un ar to pārvilktu bungas, kas aicinās uz cīņu pret ienaidniekiem; viņš uzskatīja, ka tās palīdzēs stiprināt priekšrocības, kas bija gūtas viņa vadītajās cīņās." (iz Monteņa)

Un, protams, vēl jau ir arī Damaru.

Pēdējā lādēšanas reizē plejierī dikten dīvains mistrojums salādējies, kā radīts rituālai pašnāvībai (vai ļoti drūmai slepkavībai), situāciju glābj vienīgi

Un mēmais kīno gan lielākoties ir fui (vismaz drāmas toč), bet viņu klips arī ir uķi-puķi.

Sadaļā labākais no ne tik labajiem: Crooked Man ir gandrīz vai vienīgais, kas "pilnīgi un galīgi" patīk no Those Poor Bastards.
( trallallā )

Pirms sāku čīkstēt par to, ka tagad nekas labs vairs nekad nenotiks, revjū vilkatei (jo citi visi laikam paši bija un redzēja)

( MJR 2011 )

Vēl es
-peldējos un atklāju, ka esmu pārvērtusies par mīkstmiesi, kas spiedz lienot iekšā aukstā ūdenī,
-izstaigāju Zarasus ar plikām kājām,
-bradāju pa stikliem (stikli atstāj tādu dīvainu skraukšķīgu sajūtu uz pēdas),
-šūpojos,
-iesēdos košļenē ar savu hitonkleitu (šņuk, karma is a bitch, droši vien par to, ka negājām uz Olivera diseni),
-dzīvoju zem diviem karogiem (Latvijas) un starp diviem torņiem (vigvamiem),
-ļoti maz gulēju, jo bija briesmīgi kaimiņi, pirmajā dienā viņi smējās tik skaļi, ka ielauzās manos pusmurgos, kas bija pilni ar ņirdzošiem mošķiem, bet otrajā dienā viņi arī gāzās virsū teltīm, aprunāja latviešus un kaut kādus rajonus, pusnemeņā piefiksēju, ka saprotu, ko viņi runā, bet tikko kā uznāca wtf es taču nemāku lietuviski, tā vis pagaisa (ksenoglosija arī ir interesanta lieta, jā).

Un ko darījāt jūs?

Rīt sola 25 grādus. Hmmm... kā, lai tādā laikā uzvelk šņorzābakus. Un vai vispār vajag? (bwahahaha muļķīgs jautājums)

Un nez vai Zarasos ir nūģistu biedrība, jo tad toč soma būtu tukšāka!



p.s. Lūk kas notiek, ja sadiršas ar skaņu inženieri

"The upcoming record, for example, sounds much more raw and crude because I didn’t really want to over-produce it. I wanted it to keep a raw feel to it – but that was something I decided in the studio while doing it, because I liked the harsh sound."

Pēdējā laika ilgāk meklētais albums (veselas divdesmit minūtes!)

Reizēm no rītiem gribas dziedāt. Tā no visas sirds. Žēl, ka nemāku, nākas klausīties kā dzied citi.

Bet ar mūziku ir kā ar ēdienu - skaties, ka cits klausās un pašam arī gribas.
Tas ir metāls, zaķīt, tu metālu neklausies.
Pofig.

Jau otro nedēļu atbraucu mājās kaut kāda bišķi savādāka.
Pirmām kārtām jau brūnāka no ārpuses. Priecājos, ka vasara tūlīt beigsies, jo vēl bišķi, bišķi un nonākšu līdz tai robežai, no kuras man sāks riebties sava ādas krāsa. Turklāt sadalīta uz pusēm - puse brūna, puse balta. Kā tāds f**ing saldējums Karlsons bez zaptes (kas laikam skaitās Gardums jeb smalkāks veids kā pateikt "Пиво без водки - деньги на ветер"... nu tikai saldējumiskā kontekstā).

Sāvādāk - Spanxti bija visburvīgākie, Spiritual Front Nabaklabā bija daudz krutāki (kā arī piedzēries Peksis ir kudi labāk par piedzērušām lietuvietēm). Vēl bija viss-kaut-kas, bet grūti atcerēties kas un kur, jo tās ziljons skatuves ir daudz par daudz, otrā dienā piemetās tāds vadātājs, ka lielāko daļu laika klīdu apkārt mēģinot atrast vietu, bet nekur nevarēju gana ilgi piemesties, jo vajadzēja atkal celties augšā un kaut kur iet.
- atceros krievus, kas dziedāja "Es nenācu šai vietā" (un teica, ka spēlēs vēl šotrešdien Bubamarā),
- atceros citus krievus, kas spēlēja kaut ko, ko varētu nosaukt par gopņikroku/metālu (izklausījās tā it kā metālisti un klasiski folkcilvēki būtu sanākuši kopā, lai spēlētu ska uz balalaikas un akardeona, kas skanēja pēc siņķika) un spēlēja koveru Ministrijas Stigmatai (jā, uz tās pašas balalaikas un akardeona).
- atceros latviešus (?), kas spēlēja vvz kādu saldu mūzikas novirzienu, bet pie dziesmas breaking dawn (?) sapratu, ka šis laikam ir tas, ko toč' negribu dzirdēt.
- atceros Kaukuli, kā vienmēr jauks un pūkains, uķu-ķu-ķurū.
- atceros, ka pie afro ambient domāju par to, cik ļoti tās bungas izklausās pēc āfrikas zvēru balsīm un vai latviešu mūzikas instrumenti arī izklausās pēc zvēriem / putniem.
- atceros, ka pie Inokentija domāju, ka, jā, latviešu muzons var izklausīties pēc zvēriem, Dambim reizēm lieliski sanāk imitēt kaķi kurš ierauts kombainā, bet forši, jā.
- atceros Voiceku, Oranžās brīvdienas, Obscurus Orbis, līdz teltij atceļojušas lielā rakstāmgalda skaņas un tēju šņabja glāzītē par astoņdesmit saņiem (ko gan labprātāk aizmirstu).

Izrādās, ka figurālā būs pie Gāgas Alehandro!!!
Es mirstu! Tā ir labākā lēkšojamā dziesma EVER! Mēs ar Arfu tā razķekaļi pa laukumu, ka visādas dejas uz bāra letes esenšalā pat līdzi nestāv!

Gribu vēl! ^^

Mani jau kādu pus gadu atverot mūzikas mapi piemeklē tāda pati sajūta kā atverot ledusskapi, kurā it kā ir paika, bet gribas bļaut, ka nav ko ēst, jo neko no tā kas tur ir negribas.
Bet tad vienā dienā uzkrīt tika daudz, ka nezin' kur likties.

Pēdējā laika vis-vismīļākie ir grieķu (!) Dirty Granny Tales . Vēl jo projām nevaru apjegti kā var šitik kruta ar balsi izdarīties, vienkārši squee! Un tieši laikā, jo saraksts "noteikti jāredz dzīvajā" pēdējos gados ir krietni patukšojies.

upd. a vispār nez kā ir - netīrās vecmāmiņu pasakas vai netīro vecmāmiņu pasakas?

Reku Spanxti ar savu zirgu dziesmu iz 2009. gada MJR (kuru avatars nenofilmēja, jo klausījās Inkubus Sukkubus). Viņiem bija tik kruti čigānzvārguļi, un atkal jau kaut kas ierakstīšanas procesā ir pazudis.

Gribu labudabūūū