Tukšs mēness jei!

Man patīk ka "Central Data Repository" var iztulkot arī kā "centrālā datu kapliča"!

Tas ir tik... atbilstoši.

Dienas lol: mirstu! :D

Par mani "mēļo", šķiet pirmo reizi kopš bērnudārza laikiem, jūtos kā lēdija Gāga!

Blogoju no telefona - esmu hipsters lol!

upd: un hipsterība slēpjās tamā, ka daru to sēžot tieši pie sava "normālā" datora.

All My Friends Are Funeral Singers lakoniski izsakoties - forša filma un tāda paša nosaukuma Califone ost

Pamodos, paēdu brokastis un tagad jāsaņemas iet šrubēt "jaunais" dzīvoklis.

Īsumā - man bija istaba ar džakuzī un telefonu pie poda (vvz kāpēc), Latvijas karoga rumāņiem nebija, tāpēc visi domāja, ka esmu islandiete.

Jā, un paldies law par izvadāšanu!

Vizualizācija sekos kaut kad zem atslēgas.

Netīšam atradu, bet man patīk

WTF???

Šis ir kāds novēlojies joks? Ja nē - gavēnis biļetei!

IT'S TRŪ, IT'S TRŪ!!!

Lieldienu atskaite:
- Dienu pirms lieldienām lecām ar Lagosu pāri meliorācijas grāvim, kas rezultējās tamā, ka tas grāvis uzsūca 2/3 no manas kreisās kājas. Kādu laiku rūcu grāvja vienā pusē ar striķi rokā, striķa otrā galā, grāvja otrā pusē, Lagoss mīcījās ar "vatdafaktugribilaieslecu?" sejas izteiksmi, bet baigās pārleca un stampājās tāds priecīgs, sak - trīscīņa - nailed it! Pēc tam iesvētījām jauno uz laukuma jāšanas sezonu pusauļojot šķērsām pa abiem laukumiem.
- Pirmajās lieldienās bija "Ziema kāva pavasaru ar sudraba zobentiņu".
- Šodien pusi dienas klusiņām miru nost, tad uzkrāsoju zaļas acis un izvedu pastaigāties savus zaļos svārkus, jā, matchy-matchy, bet smukie krāsojas kā pieklājas, pēc visiem kanoniem, neglītie - kā grib.
- Rīt, trešajās lieldienās, jāiet šūpoties, jo trešajās lieldienās šūpojas tikai raganas.

Lieldienas vispār ir gada krutākie svētki, olu krāsošana ir kudi krutāka un kreatīvāka par beigtas egles apkarināšanu ar visādiem bimbāļiem, turklāt var ŠŪPOTIES kamēr vairs nevar apsēsties un tad var šūpoties kājās stāvot!

Bet ja man būtu iespēja es mājās šitā pat izklaidētos.

(un tikai tagad pamanīju, ka tur iekšā ir iestrādāts vecais labais Morrovind meldiņš)

Tagad visu mūžu varēšu atcerēties kā vakar ap divpadsmitiem rāpoju pa Dzirciemielas staķikā noparkotu limuzīnu, lai dabūtu savu somiņu un nopirktu hotdogu.

Beidzot miers. Kā no rūķīšiem un mežaveča izplēsies:

"Un atkal tukšs un kluss ir klajumā;
Tik, iztraucēts no trača negantā,
Pār lauku laukiem zaķis aizļinkā."

Viemēr ir bijis grūti pieņemt domu, ka jebkāds dievs/i varētu dzīvot iekštelpās. Tā tas gluži vienkārši nenotiek. Ja ņem klasisko "aitu gana" piemēru - tas būtu kā gans, kas dzīvo pie aitām nevis savā ganu būdiņā lauka malā. Nē, baznīcas un visādi tempļi ir jauki kultūras pieminekļi, kuros var būt pat Rūbensa gleznas, bet tas nenozīmē, ka tur ir dievs/i*.
Dievs/i drīzāk dzīvo ļoti vecos kokos, vismaz sajūta ieraugot ļoti vecu un milzīgu koku ir daudz spēcīgāka pat par to, kas rodas ieraugot, piemēram, Antverpenes katedrāli, turklāt tas nav radīts cilvēku rokām, bet pats kaut kā izaudzis un pastāvējis visus šos gadus (jā, cilvēks var iestādīt koku, bet tas arī ir apmēram viss, ko cilvēks var izdarīt).
Laukos visapkārt mājai ir vecāki un jaunāki ozoli, bet nekas (NEKAS!) nesit pušu veco sudrabapsi. Kopš es varu viņu (pavisam noteikti ne "to") atcerēties viņa ir bijusi pusnokaltusi, it kā knapi dzīva, bet dzīva vēl jo projām. Reiz cilvēki no darbnicām, kas ilgus gadus pastāvēja tieši blakus nabaga sudrabapsei, mēģināja viņu nozāģēt, jo pa pusei nokaltusi taču. Salauza zāģus un aizgāja dzert. Darbnīcas sen jau kā izputējušas, bet apse vēl stāv, tā pat pusnokaltusi, ar pēdējā vētrā nolauztiem divien lielākajiem zariem.
Šamās izcelsme diez vai ir likteņa nejaušība, droši vien iestādīja tas mācītājs, kas bija apsēsts ar kokiem, dīvaini gan, ka tik tālu no sava parka (liela angļu tipa parka, kas šobrīd tik ļoti aizaudzis ar brikšņiem, ka diez vai tur var izlīst cauri, bet kāds dendrologs gan tur varētu justies priecīgs).
Pie viņas var tikt tikai pavasaros un rudeņos, pārējā laikā manai gaumei pārāk daudz nātru un brikšņu.

( 2006. vēl ar visiem zariem )


---------------
*Izņēmums varētu būt šaivisti pie kā precējās avatars un Tala, bet tur dievs/i nebija telpā, viņš/i bija paši cilvēki.

Aizliegts patvaļīgi pārvietot roņus.

Awww gribu redzēt!

Un cilvēki reizēm tiešām ir dumi, jo tie daži roņi bildēs nudien neizskatās pēc badā mirstošiem nabadziņiem pat pēc latviešu standartiem.

Awww

"That is not dead which can eternal lie,
And with strange aeons even death may die."

"Thus of the very ancient city of Ib was nothing spared, save the sea-green stone idol chiseled in the likeness of Bokrug, the water-lizard. This the young warriors took back with them as a symbol of conquest over the old gods and beings of Ib, and as a sign of leadership in Mnar. But on the night after it was set up in the temple, a terrible thing must have happened, for weird lights were seen over the lake, and in the morning the people found the idol gone and the high-priest Taran-Ish lying dead, as from some fear unspeakable. And before he died, Taran-Ish had scrawled upon the altar of chrysolite with coarse shaky strokes the sign of DOOM."

The Doom That Came to Sarnath
by
H. P. Lovecraft

"Люди там" ir krutākā "latviešu" filma kopš limuzīna jāņu nakts krāsā!

Daudz nespoilošu, bet viens no jaukākajiem fragmentiem - urlas uzbrūk vārgam alternatīva paskata puisietim, atņem mabilku un iekausta. Filmas otrajā pusē uzrodas tas pats puisietis ar trīs kerzaiņiem, kind of pankiem, kas, vicinot metāla trubas, dzenas pakaļ vienam no urlām, beigu beigās gan puisietis vēlreiz atraujas no tiem pašiem urlām. Bet filmas titros: "Huligāns #2 Edmunds Frīdvalds". Lol!

Turklāt mazais urlubērns ļoti atgādināja vienu par mani krietni jaunāku krievu puiku, ar kuru kādreiz dalīju Arizonu. Katru vakaru apčubināju Arizonu, iedevu tējiņu, burkānus, bet urlēns stāvēj pie boksa un skaļi bļāva: "da čo ti ģelaješ! on pidarom virasķet!"

Pēc tam gājām caur tuneli, tuneļmuzikanti spēlēja "Я свободен" un kaut kādi džeki skrēja garām, pilnīgi likās - jā, tūlīt būs kaut kāds akšens!

p.s. tagad jāizdomā kā beigt pusplikai lēkāt pa māju un iet gulēt.

Frendliste, piedodiet par milzīgā apmēra spamu, bet...

Šodien izrādās ir arī Holi! Nezinātājiem - ārkārtīgi burvīgi indiešu pavasara svētki, kuros mētājas ar krāsu.

(!!!uzmanību indiešu popsa!!!) Apmēram šitā.

With a fistful of colours Lord Krishna sneaks up on his lover
But Radha is quick as she is naughty and gives it back as good as she gets
As the lovers unite and the colours mix Radha and Krishna become one
Which is Radha, which is Krishna who can tell them apart?

Apinis taču ir čabulītis! viņa grāmatas es toč lasītu kaudzēm!

"Jauna sieviete vecumā līdz 30. Sieviete allaž vēlas nomirt jauna, bet iespējami vēlāk.

Jauna sieviete ir neatvairāma. Viņa palielina mirstību no sirds asinsvadu slimībām, jo lauž sirdis vīriešiem no 15 līdz 95 gadiem. Viņas pamatstāvoklis ir iemīlējusies. Mīļotā aktiera vai ar poršu braucošā uzņēmēja dēļ viņa jau ir izpildījusi pašnāvības mēģinājumu ar dažādām divdesmit tabletēm, pēc šā soļa ir saņēmusi kuņģa skalošanu un guvusi nepatiku pret ārstiem. Īpaši tādēļ, ka neviens no ārstiem lāgā netic viņas sirds vājumam un stāstam par nokrišanu bezsamaņā."


raksts TVNET.

Beidzot bekona čipsi iekš veg!

upd: konteksts http://klab.lv/users/lenora/370382.html