Tu jau runā par cienību, goda atdošanu, kaut ko hierarhisku. Pēc tavas izpratnes, vai Nobela prēmijas laureāts, kurš atrasts nodzēries, novēmies vārtāmies pa zemi un/vai kuram nav elementāru sadzīves prasmju, pelna Tavu cieņu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nebūt ne. Ja tā vienkāršāk, tad "cieņa" izriet no cienījamu un necienījamu rīcību kopsummas. Un, jā, protams, ka nodzēries Nobela prēmijas laureāts ir pelnījis daudz vairāk cieņas par mani vai Tevi, jo vismaz kaut ko ievērības cienīgu savas dzīves laikā ir paveicis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad cieņu pelna ar ievērību? Ķipa resnais rūpnieks ir cienījamāks nekā rātnā, neievērojamā triju dēlu kā ozolu māte?

Man šķiet, tu jauc cieņu ar atzinību. Atzinība ir par kaut ko konkrētu. Cieņa - norma, bāze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tezaura interpretācijā un manā personīgajā latviešu valodas izpratnē neko par cieņu kā par bāzi neredzu un nejūtu. Var jau būt, ka latviešu valoda nav tas, par ko čangaļiem vajadzētu izteikties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, latviešiem, šķiet tikai pēdējos vesternizācijas gados kļūst vairāk raksturīgi izturēties ar cieņu pret līdzcilvēkiem, ja vien viņi īpaši neizpelnās necieņu; agrāk raksturīgāk bija pret visiem izturēties kā pret sūdiem, ja vien nav īpaši izpelnījušies nesūdīgu attieksmi. Valoda/tezaurs to tikai atspoguļo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Binārās pasaules bērni:)) Balts/melns, vieninieki/nullītes - citās kategorijās vairs domāt nemākam, ja? Ja kāds pret kādu citu neattiecas ar necieņu, tas uzreiz nozīmē, ka viņš otru cilvēku patiesi ciena, ja?

Nu, nezinu, man ir savādāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Daudziem cilvēkiem (ar pirkstu nerādīšu) ir diezgan izplatīta attieksme pret līdzcilvēkiem kā pret gaļas tārpiem, ja vien viņi īpaši nepierāda pretējo. Pat nevis bez cieņas, bet ar necieņu.

Man personīgi šķiet, ka reti kurš ir tāds, kurš vismaz kaut kādā jomā vai lietā nepelna cieņu, neatkarīgi no tā, vai man konkrētie cienīguma apjomi ir zināmi vai nē, tādēļ vienkāršāk ir apriori visus cienīt, ja vien kāds indivīds īpaši nepapūlas izpelnīties necieņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha.

Teksts "Nu, latviešiem, šķiet tikai pēdējos vesternizācijas gados kļūst vairāk raksturīgi izturēties ar cieņu pret līdzcilvēkiem, ja vien viņi īpaši neizpelnās necieņu; agrāk raksturīgāk bija pret visiem izturēties kā pret sūdiem, ja vien nav īpaši izpelnījušies nesūdīgu attieksmi." liecina par apriori cieņu, jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jau tu sāc vecos trikus :) Bija jau arī saskarsme publiskajā telpā, maigi sakot, nepieklājīga, vai tad nē? Un valoda atspoguļo daudzas novecojušas vērtības - tā nemainās līdzi vērtībām tik ātri, vai tad nē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, par kādiem vecajiem trikiem ir runa - vienkārši izsaki vispārinošus, nebūt ne cieņpilnus apgalvojumus, kuriem nevaru piekrist, acīmredzot, esam dzīvojuši atšķirīgās kultūras telpās un Tevis minētā problemātika man nav pazīstama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, lai tā būtu, ka padomju/postpadomju laikos zāle bija zaļāka un uzvedība un kultūra publiskajā telpā (rindās, sabiedriskajā transportā, veikalos, slimnīcās utt utjp) bija cieņpilnāka :) Neapstrīdēšu.

(Reply to this) (Parent)

Varbūt dikti nejauks cilvēks :D Iedomājies, ja šis ģēnijs ir tavs sivēns kaimiņš, ar kuru tev sadzīves līmenī ir mūžīgas klapatas. Vai ikdienas komunikācijā ar viņu tu viņam vairāk izrādi cieņu kā ģeniālam matemātiķim vai necieņu kā riebīgam sivēnam?

Gan jau daudzi no tiem cieņu nepelnījušajiem velobraucējiem ir ar visādiem smalkiem profesionāliem vai citādiem sasniegumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu re - būtu dikti jocīgi, ja es nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijā izrādītu necieņu laureātam ;) pat kaimiņam ;) savukārt parādīt fakuci garām braucošajiem ir nevis cieņas bet pašcieņas jautājums :DDDD

(Reply to this) (Parent)

vēl jau ir statuss

cieņa pēc statusa pienākas pat šmurgainam profesoram, ja esi students

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To jau es augstāk Unpy minēju. Ka, manuprāt, viņš jauc cieņu ar atzinību un/vai goda atdošanu. Hierarhiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē - to sauc par cieņas izrādīšanu

atzinība pienākas par kaut ko, a cieņa nāk līdz ar statusu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Statusu savukārt nopelna. Tas pats vien ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

statusu iegūst dažādi - reizēm piedzimstot, reizēm vienkārši aiz slinkuma - teiksim visvecākais darbinieks ;)

(Reply to this) (Parent)

Lūk, lūk... cieņa, un cieņas izrādīšana galīgi nav viens un tas pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot šito es nespēju saprast - cieņa jau ir tas ko izrāda

savukārt to ko jūt ir godbijība ;)

(Reply to this) (Parent)

lai gan ko var prasīt par cieņu statusam sabiedrībā, kur nav cieši izstrādāta hierarhija ;)

(Reply to this) (Parent)

Es kaut ko jaucu, nu, protams.

Cieņas definīcija - "Attieksme, kurai ir raksturīga (...) atzīšana; šādas attieksmes izpausme.", tā jau ir tā atzinība, ar kuru es kaut ko jaucot.

Ja Tev ir pašai kaut kāda sava cieņas definīcija, tur neko nevaru padarīt, tā ir cita latviešu valoda, to neesmu mācījies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, lai tā būtu - pieņemsim, ka cieņa ir sinonīms atzinībai. Bet vienalga - es automātiski pieņemu, ka katrs cilvēks ir cieņas/atzinības vērts vismaz kādā jomā, un man nav jāuzliek savs akcepta zīmogs, ka jā, es uzskatu, ka viņa panākumi ir manas atzinības vērti, līdz ar to viss cilvēks kopumā nav nicināma niecība. Kamēr tev, šķiet, vispirms vajag noskaidrot, kādā jomā un cik lielā mērā cilvēks ir pelnījis atzinību (vispār? kāda cita? tavu), un tad, iespējams, cienīt, bet drīzāk tomēr nē, jo cilvēka potenciālā cieņpelnošā joma govno :)

Konkrēts piemērs. Teiksim, dziedonis Lauris Reiniks. Viņa talanta cienītāji viņu ciena, pārējie nicina (kaut ko ņemās, ok, bet joma govno, značit tomēr necienam). Manās acīs - kunga mūzika un aktivitātes nesaista, bet cilvēks cienījams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par konkrēto piemēru - man tas Lauris Reiniks ar savām aktivitētēm reizēm šķiet smieklīgs, kā personību es viņu nedz cienu, nedz necienu vai nicinu, man viņš ir pilnīgi vienaldzīgs, ja sanāks kādreiz ar viņu tikties, protams, ka pret viņu izturēšos laipni, bet ne cieņpilni vai ar necieņu.

(Reply to this) (Parent)

Kāpēc cilvēku nevar cienīt par akadēmiskajiem nopelniem, bet necienīt viņa dzīves veidu? Vai tad tādēļ notiks saules un zemes sadursme?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var. Taču, ja tu piederi pie pirmajiem, tu izturētos pret viņu "pēc nopelniem" - vai nu ar cieņu (dēļ akadēmiskajiem nopelniem), vai necieņu (dēļ dzīvesveida).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hold your horses! Es, domāju, piederu pie pirmajiem, taču nemēģinu rāceņus ar burkāniem sabāzt vienā maisā, un nosvērt kopēju pārtikas daudzumu. Es kā reizi gribēju demonstrēt cieņas neviendabību. No dzīves piemērus neminēšu, lai gan tādi ir, bet, piemēram, es ar kādu ļoti labprāt parunātu pie kausa alus par... nezinu, mākslu, jo es viņu cienu kā mākslas pazinēju, bet, teiksim, maku uz galda neatstātu, ja man vajag apmeklēt labierīcības. Kāpēc ir jāmēģina izmērīt vidējā temperatūra palātā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es biju vairāk domājusi par virspusēju saskarsmi publiskajā telpā, ķipa, "visi šitie velobraucēji - huliš man viņi jāciena - lai vispirms katrs individuāli izpelnās manu cieņu". Jo sabiedrības dalījums divās daļās (jebkādās) pats par sevi ir ļoti virspusējs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad, ir pieklājīgi un iecietīgi cilvēki, un ir nepieklājīgi vai neiecietīgi. Nafig tur kaut kāda cieņa jāpiemin?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādēļ, ka man šķiet, ka pieklājība ir cieņas sastāvdaļa/izpausme (kad tā nav liekulīga).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieklājība ir darbība, cieņa stāvoklis. Kaut kā man nešķiet, ka tā var būt viena otras sastāvdaļa. Jā, no cieņas izriet pieklājība, lai gan pat te var būt izņēmumi, taču tas nenozīmē, ka nevar izturēties pieklājīgi arī bez cieņas. Pretējā gadījumā nebūtu jāliek iekavu teksti par liekulību.

(Reply to this) (Parent)