Var. Taču, ja tu piederi pie pirmajiem, tu izturētos pret viņu "pēc nopelniem" - vai nu ar cieņu (dēļ akadēmiskajiem nopelniem), vai necieņu (dēļ dzīvesveida).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hold your horses! Es, domāju, piederu pie pirmajiem, taču nemēģinu rāceņus ar burkāniem sabāzt vienā maisā, un nosvērt kopēju pārtikas daudzumu. Es kā reizi gribēju demonstrēt cieņas neviendabību. No dzīves piemērus neminēšu, lai gan tādi ir, bet, piemēram, es ar kādu ļoti labprāt parunātu pie kausa alus par... nezinu, mākslu, jo es viņu cienu kā mākslas pazinēju, bet, teiksim, maku uz galda neatstātu, ja man vajag apmeklēt labierīcības. Kāpēc ir jāmēģina izmērīt vidējā temperatūra palātā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es biju vairāk domājusi par virspusēju saskarsmi publiskajā telpā, ķipa, "visi šitie velobraucēji - huliš man viņi jāciena - lai vispirms katrs individuāli izpelnās manu cieņu". Jo sabiedrības dalījums divās daļās (jebkādās) pats par sevi ir ļoti virspusējs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad, ir pieklājīgi un iecietīgi cilvēki, un ir nepieklājīgi vai neiecietīgi. Nafig tur kaut kāda cieņa jāpiemin?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādēļ, ka man šķiet, ka pieklājība ir cieņas sastāvdaļa/izpausme (kad tā nav liekulīga).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieklājība ir darbība, cieņa stāvoklis. Kaut kā man nešķiet, ka tā var būt viena otras sastāvdaļa. Jā, no cieņas izriet pieklājība, lai gan pat te var būt izņēmumi, taču tas nenozīmē, ka nevar izturēties pieklājīgi arī bez cieņas. Pretējā gadījumā nebūtu jāliek iekavu teksti par liekulību.

(Reply to this) (Parent)