Varbūt dikti nejauks cilvēks :D Iedomājies, ja šis ģēnijs ir tavs sivēns kaimiņš, ar kuru tev sadzīves līmenī ir mūžīgas klapatas. Vai ikdienas komunikācijā ar viņu tu viņam vairāk izrādi cieņu kā ģeniālam matemātiķim vai necieņu kā riebīgam sivēnam?

Gan jau daudzi no tiem cieņu nepelnījušajiem velobraucējiem ir ar visādiem smalkiem profesionāliem vai citādiem sasniegumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu re - būtu dikti jocīgi, ja es nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijā izrādītu necieņu laureātam ;) pat kaimiņam ;) savukārt parādīt fakuci garām braucošajiem ir nevis cieņas bet pašcieņas jautājums :DDDD

(Reply to this) (Parent)

vēl jau ir statuss

cieņa pēc statusa pienākas pat šmurgainam profesoram, ja esi students

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To jau es augstāk Unpy minēju. Ka, manuprāt, viņš jauc cieņu ar atzinību un/vai goda atdošanu. Hierarhiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē - to sauc par cieņas izrādīšanu

atzinība pienākas par kaut ko, a cieņa nāk līdz ar statusu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Statusu savukārt nopelna. Tas pats vien ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

statusu iegūst dažādi - reizēm piedzimstot, reizēm vienkārši aiz slinkuma - teiksim visvecākais darbinieks ;)

(Reply to this) (Parent)

Lūk, lūk... cieņa, un cieņas izrādīšana galīgi nav viens un tas pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot šito es nespēju saprast - cieņa jau ir tas ko izrāda

savukārt to ko jūt ir godbijība ;)

(Reply to this) (Parent)

lai gan ko var prasīt par cieņu statusam sabiedrībā, kur nav cieši izstrādāta hierarhija ;)

(Reply to this) (Parent)

Es kaut ko jaucu, nu, protams.

Cieņas definīcija - "Attieksme, kurai ir raksturīga (...) atzīšana; šādas attieksmes izpausme.", tā jau ir tā atzinība, ar kuru es kaut ko jaucot.

Ja Tev ir pašai kaut kāda sava cieņas definīcija, tur neko nevaru padarīt, tā ir cita latviešu valoda, to neesmu mācījies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, lai tā būtu - pieņemsim, ka cieņa ir sinonīms atzinībai. Bet vienalga - es automātiski pieņemu, ka katrs cilvēks ir cieņas/atzinības vērts vismaz kādā jomā, un man nav jāuzliek savs akcepta zīmogs, ka jā, es uzskatu, ka viņa panākumi ir manas atzinības vērti, līdz ar to viss cilvēks kopumā nav nicināma niecība. Kamēr tev, šķiet, vispirms vajag noskaidrot, kādā jomā un cik lielā mērā cilvēks ir pelnījis atzinību (vispār? kāda cita? tavu), un tad, iespējams, cienīt, bet drīzāk tomēr nē, jo cilvēka potenciālā cieņpelnošā joma govno :)

Konkrēts piemērs. Teiksim, dziedonis Lauris Reiniks. Viņa talanta cienītāji viņu ciena, pārējie nicina (kaut ko ņemās, ok, bet joma govno, značit tomēr necienam). Manās acīs - kunga mūzika un aktivitātes nesaista, bet cilvēks cienījams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par konkrēto piemēru - man tas Lauris Reiniks ar savām aktivitētēm reizēm šķiet smieklīgs, kā personību es viņu nedz cienu, nedz necienu vai nicinu, man viņš ir pilnīgi vienaldzīgs, ja sanāks kādreiz ar viņu tikties, protams, ka pret viņu izturēšos laipni, bet ne cieņpilni vai ar necieņu.

(Reply to this) (Parent)